| 5. Marts 2004 |
| piektdiena..................... | 11:26 |
|---|
|
Vakar satiku jaunu personību - Lolitu nesmēķētāju. Pirms četrām dienām viņa vēl smēķēja. Nekad nebūtu domājis, ka viņa kādreiz kļūs par nesmēķētāju. Tas uz mani atstāja patiešām smagu iespaidu. Ja Lolita var, tad es ar varu! būšu nesmēķētājs. Jo mans sliktais ieradums kaitē gan man, gan maniem apkārtējiem cilvēkiem.
Cerams, ka ar mani nebūs tāpat kā ar Holmsu. Viņš teica, ka nekas nav vieglāk kā atmest smēķēšanu, viņš to darot katru dienu un pat vairākas reizes (varbūt to ir teicis kāds cits, bet man pie kājas).
Patiesībā šis nav mans pirmais mēģinājums tikt vaļā no šī skumjā ieraduma, bet es ceru, ka šis ir mans pēdējais mēģinājums, kas beigsies ar patiesu pozitīvismu........ |
| Patiesie valdības krīzes iemesli:) | 16:24 |
|---|
|
Valdības krīzes aizsākumi esot meklējami 2003. gada 18. novembra svinībās prezidentes pilī. Esot bijis klāts zviedru galds. Patīkama atmosfēra. Nejauši sanācis tā, ka Einārs apsēdies blakus Vairai un vēlējies parunāties, bet neko lādzīgu nav spējis pateikt. Lai glābtu situāciju, Vaira Eināram sākusi stāstīt joku: "Nesen biju Amerikā pie Buša un šis man stāstīja, ka viņiem valsts pārvaldē strādājot tikai gudri cilvēki. Jautāju viņam, kā viņš to panākot. Bušs atbildēja, ka viņš topošos darbiniekus pārbaudot ar jautājumu. Tajā brīdī garām nāca Kolins Pauels. Bušs viņu pasauca un jautāja: Saki, kurš tas ir: tavas mātes bērns, bet nav tavs brālis vai māsa? Kolins pārliecinoši atbildēja: tas esmu es! Lūk tā" Vaira noslēdza savu stāstu.
Einārs nebija sapratis, ka šis stāsts ir joks un vēl noskumušāks pārradās mājās.
Nākamajā dienā Einārs ieradās darbā jau ar sagatavotu Rīcības plānu, kas paredzēja lielas reformas valsts pārvaldē. Pirmā nevēlamā persona pēc Eināra domām bija Ainārs Š, kurš nekorekti mēdza izteikties un arī izglītība nebija tā labākā. Tādēļ Ainārs pirmais tika izsaukts pie Eināra. Einārs īsi raksturoja Aināram situāciju un uzdeva jautājumu: Saki, kurš tas ir: tavas mātes bērns, bet nav tavs brālis vai māsa? Ainārs Š labu brīdi domāja, bet pareizo atbildi savā galvā rast nespēja. Einārs jau ar nav no tiem ļaunajiem un atļāva Aināram padomāt līdz rītam.
Ainārs sasauca Vienas no Pirmās partijas VPP Valdes sēdi un uzdeva šo pašu jautājumu saviem kolēģiem, bet ar tie nespēja rast atbildi, vienīgi ieteica Aināram aprunāties ar kultūras cilvēkiem, jo tie varētu zināt.
Pārgājis mājā Ainārs zvanīja Imantam Z. un pēc garas sarunas par kultūru jautāja to pašu jautājumu. Imants pārliecinoši atbildēja: tas esmu es. Ainārs bija priecīgs, ka uzzinājis pareizo atbildi. Nākamā rītā darbā jau pa gabalu Ainārs sauca Eināram: "es zinu pareizo atbildi!!!" Einārs ar lielu skepsi un smīnu gadīja Aināra atbildi... un Ainārs pārliecinoši teica: "Tas ir Imants Z., mūsu kultūras cilvēks".
Un Einārs atbildēja: "Es jau zināju, ka Tu neradīsi pareizo atbildi, patiesībā tas ir Kolins Pauels".
Un tā aizsākās Aināra un Eināra strīds.... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |