| |
[May. 30th, 2011|03:58 pm] |
|
ja valoda cieši šņorēta kopā ar domāšanu, varbūt latviski šizofrēniskajai identitātei pie vainas ir tas, ka dzimtajā valodā, kuru tik organiski piepilda demunitīvi, pārpildījis apjoms ar nepamazināmiem svešvārdiem. es, teiksim, dzīvespriecīgi bļodiņā sataisu salātiņus no tomātiņa, gurķīša, pipariņiem un (naidīgs cirvja zvēliens) Mocarellas - mans dzīvesprieks sabradāti noplok šī smagā, nepamazināmā svešvārda klātbūtnē (un par smagu un nelaipnu to padara tas, kā latviski sastājušās skaņas pirms tam, itāliski tas ir tik priecīgs uz augšu palēkdamies noskanošs kā sprigana jaunava vārds, o bella mocarella) |
|
|
