Meh, kas ir tiem latviešiem, neviens nespēj novērtēt lotus automašīnu burvību un iespējas. Pāris auto tiek pārdoti un viens čalis tjūnētā lotusā braukājot dragreisos. Nesaprotu.
Ir vēl sliktāk nekā es domāju - tagad mēs nevaram pārrunāt grāmatu, ko abi lasam, jo Raitis ir ticis par štuku lpp tālāk. [viņš čīto - klausās audioversiju]
Visa taa song of ice and fire seerija liek man tviikt peec druumiem, varoniigiem vechiem ar zobeniem rokaa un tas nu gan ir kaut kaa galiigi nevietaa un nesmuki. Bet oh well.. Var vismaz uz briidi aizmirst par savaam probleemaam.
Gribētos būt labākai. Nezkapēc man šķiet, ka jāsāk ar lamināta grīdu. Man nav lamināta grīdas un es nezinu, kad būs. Man ir parketa grīda. Čīkst, kad staigā. Vēl mums ir 3 27 collu monitori nepareizu iemeslu dēļ.
Varbuut, kaadam tas shkjitiis jociigi un dumji, bet shonakt atceroties aizgaajusho gadu, es apraudu tos, kas mirushi. Peter Steel un absoluuti absurdo lokomativ hokejistu naavi, kam es laikam nekad netikshu paari. Es apraudu vinjus visus shodien. Man shkjiet, es esmu tik veca, ka turpmaak visi tikai turpinaas mirt un es nevaru samierinaaties.
Tas ir tieši tas, kas ar amurikāņu kino nav kārtībā - viņiem neienāktu pat prātā, ka trollis varētu nevis šaušalīgi baurojot un vicinot zobinu uztaisīt asinspirti uzšķēržot cilvēkiem 500 vēderus, bet gan atnākt naktī un pie sevis ķiķinot apčurāt durvis.
Nevaru es neko uzrakstiit, jo pieaugusho cilveeku dziive ir a) garlaiciiga vai b) suudiiga. Diez kur mani novestu boheema liidz x vinj zin cik gadu vecumam, bet shii pareizaa dziivoshana mani traku padara.
Es reekjinos ar to, ka draugus, kas emigreejushi uz auslandi, es vairs nekad neredzeeshu, bet vinji seezh skaipaa un tarkshkj par dibeniem taa, itkaa viss buutu kaartiibaa. Bet es vinjus vairs nekad neredzeeshu. Juus pashi ticat tam, ka izciiniitaa atvaljinaajuma laikaa vispaar brauksiet shurp un ja brauksiet, vai jums buus laika man?
Ilustrējot manu lielisko, aizraujošo ikdienu - highlight of the day - kaķis noķēra peli!! wuaaaaaaah kruta. Nu vispār viņš to peli atnesa līdz istabai un pazaudēja, tagad meklē izmisis un apmulsis.
Bet ar tiem maacekljiem darbaa ir vispaar taa - nu nepiemaksaajiet man pie algas, labaak ieriikojiet man ceha stuurii masaazhas kreeslu, kapuchino automaatu un datoru un tad es vareetu veesaa mieraa te tuseet un kaut 7 uzreiz apmaaciit, a to man jau tieshaam kaulus lauzh niikt kameer cilveeks ciinaas ar formaatu.
Nezinu, vai es gribu vai negribu taisiit no dziives griekju tragjeediju, bet jobcik, kaut vinjsh ieviestu miiljaako - tas gan buutu supernegarlaiciigi.
Runājot par spontāniem pirkumiem - ienācās šautriņu dēlis. Es jau gara acīm redzu caurumotu sienu, grīdu, interneta vados arī jau kaut kas ir paspējis trāpīt. Kļova ibio!