Gribētos būt labākai. Nezkapēc man šķiet, ka jāsāk ar lamināta grīdu. Man nav lamināta grīdas un es nezinu, kad būs. Man ir parketa grīda. Čīkst, kad staigā. Vēl mums ir 3 27 collu monitori nepareizu iemeslu dēļ.
Varbuut, kaadam tas shkjitiis jociigi un dumji, bet shonakt atceroties aizgaajusho gadu, es apraudu tos, kas mirushi. Peter Steel un absoluuti absurdo lokomativ hokejistu naavi, kam es laikam nekad netikshu paari. Es apraudu vinjus visus shodien. Man shkjiet, es esmu tik veca, ka turpmaak visi tikai turpinaas mirt un es nevaru samierinaaties.
Tas ir tieši tas, kas ar amurikāņu kino nav kārtībā - viņiem neienāktu pat prātā, ka trollis varētu nevis šaušalīgi baurojot un vicinot zobinu uztaisīt asinspirti uzšķēržot cilvēkiem 500 vēderus, bet gan atnākt naktī un pie sevis ķiķinot apčurāt durvis.
Nevaru es neko uzrakstiit, jo pieaugusho cilveeku dziive ir a) garlaiciiga vai b) suudiiga. Diez kur mani novestu boheema liidz x vinj zin cik gadu vecumam, bet shii pareizaa dziivoshana mani traku padara.
Es reekjinos ar to, ka draugus, kas emigreejushi uz auslandi, es vairs nekad neredzeeshu, bet vinji seezh skaipaa un tarkshkj par dibeniem taa, itkaa viss buutu kaartiibaa. Bet es vinjus vairs nekad neredzeeshu. Juus pashi ticat tam, ka izciiniitaa atvaljinaajuma laikaa vispaar brauksiet shurp un ja brauksiet, vai jums buus laika man?
Ilustrējot manu lielisko, aizraujošo ikdienu - highlight of the day - kaķis noķēra peli!! wuaaaaaaah kruta. Nu vispār viņš to peli atnesa līdz istabai un pazaudēja, tagad meklē izmisis un apmulsis.
Bet ar tiem maacekljiem darbaa ir vispaar taa - nu nepiemaksaajiet man pie algas, labaak ieriikojiet man ceha stuurii masaazhas kreeslu, kapuchino automaatu un datoru un tad es vareetu veesaa mieraa te tuseet un kaut 7 uzreiz apmaaciit, a to man jau tieshaam kaulus lauzh niikt kameer cilveeks ciinaas ar formaatu.
Nezinu, vai es gribu vai negribu taisiit no dziives griekju tragjeediju, bet jobcik, kaut vinjsh ieviestu miiljaako - tas gan buutu supernegarlaiciigi.
Runājot par spontāniem pirkumiem - ienācās šautriņu dēlis. Es jau gara acīm redzu caurumotu sienu, grīdu, interneta vados arī jau kaut kas ir paspējis trāpīt. Kļova ibio!
Kebab fix tuseejaas barinjsh puiku vecumaa taa ap 12 - 16, kam galds bija burtiski nokrauts ar kubikiem-rubikiem. Vecaakais no vinjiem ar vienu roku lika kubikus pilniigi bez emocijaam, otraa turot kebabu. Salika 2 minuushu laikaa, atdeva blakus esoshajam, kursh to atkal sagroziija, un lika naakamo. Nezinu, cik ilgi vinji tur taa dirneeja, bet 'he will never have a girlfriend'.
Dzilji cienu Senkevichu un ari 'Quo vadis?' ekranizaacijai nav ne vainas, bet, izraadaas, skatiities uz valdoniigiem, agresiiviem, augstpraatiigiem romieshiem, kurus teelo izskatiigi polji, ir traumeejoshi. Asociaacijas ar hitlera teezi par tautu, kas veelas diktatoru, kaa sieviete, kam vajag viirieti/kungu, ir kaut kur dzilji noseedusies manii un taa apzinja mani shausmina, ka mani pavelk taadi viirieshi. Pirmatneeji un nozheelojami.
Mani tas ljoti kaitina, kad man saka, tev jaadara tas un tas, tev obligaati vajag to vai to. Neko man nav jaadara. Manis peec es varu vispaar nekaapt no gultas aaraa vairs nekad. Kas taa par iedomu, ka dziivot, tas ir taads pienaakums pret citiem? Screw that.