- Uguns
- 2007. gada 16. Novembris , 18:19
-
Katru reizi, kad uzvelku žaketi, es tomēr jūtos kā labāks cilvēks. Šķiet, ka apģērbs mani spēj visai spēcīgi ietekmēt ne tikai fiziskā, bet arī garīgā ziņā. Tā bija arī šodien.
Patriotisms ta patriotisms, bet tas trešklasnieku ansamblis, kas dziedāja tā, it kā viņus spīdzinātu un dejoja tā, it kā tas būtu jauno homoseksuāļu ansamblis, nu gan man krita uz nerviem. Tā arī gadu laikā viņi nav iemācījušies nevienu jaunu dziesmu. Katros valstij nozīmīgos datumos viens un tas pats - kā balta svītra karogā. Man jau laikam neko nevajadzētu teikt par M. Cielēnas tekstu, bet es saku to, ka man šī dziesma nu itnemaz nesaistās ar datumiem, kuros tā tiek dziedāta. Tā gan nav autores vaina. Atvainojiet, šo dziesmas jēgu es nesaprotu.
Toties, šodien atkal bija viena no tām dienām, kurās nožēloju, ka nedziedu korī. It īpaši, kad dziedāja "Saule, Pērkons, Daugava".
Galvā rosās ideja par lenci somai - sarkanbaltiem ugunskrustiem rotātu. Vienīgi skāde tāda, ka tas īsti nesaskan ar paša maisa krāsu, kurš ir nedaudz iebrūns. Par to laikam būs jāpadomā nopietnāk, jo finanšu trūkums ierobežo iespējas iegādāties tādas grāmatas, kādas man vajag. Šajā gadījumā gan tā ir grāmata, kurā ir ļoti daudz un dažādi novadu raksti, paraugi, kā šūt kreklus un vēl dažādas interesantas lietas, kuras varētu tīri labi iederēties pie maniem pēdējā laika hobijiem.
Noskatījos Real Superhumans. Nu ziniet, ja tas viss ir nopietni, es labāk negribētu dzīvot nākotnē. Ne tāpēc, ka cilvēki varētu būt supercilvēki, bet tāpēc, ka tiem, kam būtu nauda, varētu būt tīri labas supercilvēku armijas. Supergudri, superizturīgi un varbūt.. redzoši tumsā? Nākotne rādīs.
Vispār gribētos vēl ko interesantu noskatīties, bet pašlaik nekas nenāk prātā. - Mūzika: Lustmord - Part IV
Sajūta: gaidīgs
