- Kāpēc gan?
- 2007. gada 21. Jūlijs , 10:17
-
Ak, kā es gribētu, lai man kāds pierāda, ka domāju nepareizi. Lai kāds sagrieztu visu manu pasauli ar kājām gaisā. Es justos labāk. Kāpēc? Jo man tagad liekas, ka zinu par daudz, turklāt, nožēlojamākais ir tas, ka, manuprāt, man ļoti bieži izrādās taisnība.
Es negribu tāds būt, es negribu. Es negribu just to visu, redzēt to visu, saprast. Vairāk, nekā ļauj.
Nē, šis nav kārtējais egoistiskais ieraksts par to, cik kruts es esmu. Egocentrisks, varbūt. Bet nožēlojams.
Tāds nu es esmu palicis. Jūs varat man jautāt, es atbildēšu. Tikai vai tas būs tas, ko gribat dzirdēt? Kā būs viskorektāk to pateikt? Nezinu, tas vienmēr sagādājis problēmas.
Es gribētu nejust.
Es gribētu nezināt.
Es gribētu nemīlet. Arī nemīlēt.
Bet nu jau ir par vēlu.
Mani tas viss plosa gabalos. Ne normāla miega vairs. Ne normālu rītu. Ne normālu dienu. Kur nu vēl normālu cilvēku. Viņi jau varbūt ir palikuši tādi paši, vien, es to nespēju tā uztvert. Viss, kas man būtu sagādājis prieku, sagādā skumjas.
Nekad neielien tik dziļi. Tumsā atrauties pa degunu ir daudz vieglāk. Tāpat kā ieskriet sienā. - Mūzika: Pink Floyd - Money
Sajūta: pušplēsis
