- Vēlmes
- 2007. gada 19. Jūlijs , 20:37
-
Ak, kā es gribētu ieiet pagulēt un pamosties pēc kāda mēneša.. Citādi mani tā depresija neliek mierā. Vot šitā ir, gribi labu, bet viņa tik un tā čakarē tevi.
Vai arī jāiet kkādas nomierinošās tabletes sarīties. Es tāču tāpat nekad neesmu dzīvojis sev. Un šitādos brīžos to var vislabāk saprast.
Ir man nauda, ir. Nu i, ko ar viņu?
Laiks man ir, jā. Brīvdienas un nu vesela nedēļa. Tik kam man to visu? Lielākajai daļai tāpat nevajag neko vairāk par nenopietnu paākstīšanos, paņirgāšanos un fiktīvu, liekulīgu "lielo mīlu". Nav pa ceļam.
Pat sekss, kas senāk spēja aizraut, nu ir palicis par vienkāršu bezemociju procesu, kura vienīgā jēga ir tajā, ka, ja tev dod, tad tev ir jāņem. Jaunākā pieklājības norma, citādi vēl tu kādu nenovērtē, uzdzen kādam kompleksus un iedzen pie emonālās pašnāvību tantes.
Es nekad neesmu dzīvojis sev un nekad to nedarīšu.
Es nekad neesmu bijis kaut kas un nekad nebūšu.
Es nekad.. Es vienmēr. Un tā vienmēr. - Mūzika: How Like A Winter - XCVII
Sajūta: vairākdienu iedūrējs
