- Lekcija
- 2007. gada 9. Maijs , 15:20
-
Šodien klausījos Kaspara Bikšes lekciju, pirms kuras cerēju, ka beidzot varbūt būs kas labs. Cik naivi.
Tā arī nekas normālāks nebija. Pat nedaudz liekas, ka es tādu lekciju varētu novadīt, jo nejau nu viņš vienīgais cilvēkus pazīst. Varētu jau viņam oponēt, bet ja reiz runā, tad lai runā. Ja man jautātu, tad es arī runātu.
Jāatzīst, ka viena darbība gan bija patīkama. Tiesa, arī nekas jauns, bet simpātisks gan. Vajadzēja iedomāties, ka dejo ar lielu, spēcīgu zelta krāsas bumbu, kura veļas kā dzīvsudrabs un piepilda tevi ar spēku. Diemžēl priekš manis tas laiks bija par mazu. Jā, es sajutu spēku, kā jau man tas parasti izdodas, bet ne tik, cik es gribētu. Laika par maz.
Un visi tie kaitinoši teksti par to, ka mums pašiem sevi jākontrolē, ka mēs paši regulējam savu dzīvi.. Nu cik var? Es nenoliedzu, ka tā ir, bet cik daudz tad to var stāstīt? Atnāk viens, stāsta, atnāk otrs, stāsta - apnīk taču! - Mūzika: Ashes To Ashes - Sic Transit Gloria Mundi
Sajūta: saīdzis
