- Pievakare
- 2007. gada 8. Maijs , 22:33
-
Atkal jau manas acis sāk lēni lipt ciet - šodien dienu pavadījuvisnotaļ burvīgi.
Pēc skolas, par spīti draņķīgajam laikam, devāmies pastaigveidīgajā.
Tā nu mēs, klusi runādamies, gājām cauri manamciematam uz vietu, kurā nebiju bijis kopš ziemas. Ceļu gan atcerētiesman izdevās, jo zināju, ka gribu redzēt tikai vienu - to mežu, par kuru domāju rakstot to prozas darbu ("Mežs", zinu, ka ļoti neatkārtojamsnosaukums). Kājas jau sāka pagurt no asfalta mīdīšanas, bet kad beidzot nonācām mežmalā, kur no galvenā ceļa nodalījās mazs zemes celiņš, atkalplaušās varējām ievilkt svaigo meža gaisu, ko pildīja vien putnu nerimstošā čivināšana. Tas bija tik pasakaini! Tā mēs lēni gājām, aracīm meklēju tos biezos, pazīstamos kokus, kuri gan, pateicotieslietum, bija izmirkuši un nedaudz laistījās zem pelēkajām debesīm unskuju klātajām galotnēm. Tas ir skuju koku mežs, kurā vietām ir mazi, nu jau zaļi, kociņi, kas mežu padara daudz biezāku. Tā nu mēs apsēdāmies, pārplēsu uz pusēm savu Rimi maisu, lai nebūtu jāsmērē apģērbs, jo sēdāmies uz vienas nolūzušas egles. Nedaudz tālāk, aiz mūsu mugurām pletās daudz retāki koki, kurus pildīja neliela dūmaka. Tas viss radīja tik mierīgu sajūtu.. Tā nu mēs tur sēdējām un parunājām par dzīvi, klausoties putnos, kuri tā arī nepārstāja dziedāt. Tas bija burvīgi.
Tagad atkal sēžu mājās, rīt atkal pilnīgi parasta diena un pilnīgi parastā dzīve var turpināties. Līdz brīdim, kad būs kas skaists, protams. - Mūzika: Pagan Reign - V Obyatiyah Zimy
Sajūta: noguris
