- Beidzot!
- 2007. gada 11. Aprīlis , 14:22
-
Beidzot esmu atguvis savus sapņus un otro realitāti. Interesanti, kam gan man pateikties? Opijam? Nezinu, varbūt pat tas nav svarīgi.
Šonakt sapņoju, ka kliboju, neuzskatīju gan to par neko īpašu, tāpēc neiegaumēju kā kliboju, pa kurieni, kāpēc - vienkārši likās pavisam parasts dzīves notikums. No rīta pamodos, kreisais ceļgals atkal negribēja locīties, nācās kādu brīdi klibot.
Sapnī man bija kaut ko jāpieraksta, bet kur un ko, to es protams nezinu. No rīta pamodos un somas kabata bija vaļā, lai gan es vakar pēc atnākšanas mājās somu neatvēru un kabatai bija jābūt ciet. Un atkal parādās tas, ka man viss jaucas kopā. Rakstīju un nevarēju saprast - biju to rakstījis jau vai nē, jo tas bija tikai sapnis? Jā, var jau būt, ka tiem iepriekš notikušajiem gadījumiem ir kāds racionāls izskaidrojums, bet pagaidām es to neredzu. Jā, es esmu māņticīgs. Patiesībā, nav nekā, kas liktu man tādam nebūt.
Vismaz dzīve paliek interesantāka, tiesa, arī noguris jūtos daudz vairāk, jo bieži visu nākas atkārtot vairākas reizes - vienu kamēr guli, otru - nomodā. - Mūzika: Lair of the Minotaur - the hydra coils upon this witc
Sajūta: aizguris
