- Par mani
- 2007. gada 18. Marts , 12:09
-
Lēni paceļot savas pietrvīkušās acis, viņš atkal bija novērsies savas ikdienas domu devas. Mati joprojām viegli krita pār viņa kaulainajiem pleciem, brīzīem jaukdamies viņa nedaudz bālajā un klusajā sejā, kas lika acīm, nedaudz samiegti, raudzīties naivajā un draudīgajā pasaulē.
Lieliem soļiem viņš lēni soļoja cauri savai bezjēdzīgajai dzīvei, kura gan nebija bezjēdzīgāka par visām citām, kuras daudz lēnāk,bet, varbūt, mērķtiecīgāk slīdēja visapkārt. Nav jau tā, ka viņam nebūtu mērķu, viņam ir, vienīgi ne tādi, ar kuriem būtu pārlieku vērts lepoties. Tiesa, ar ko gan vispār ir vērts lepoties?
Noskurinājies viņš atkal nolaida savas tumsnējās acis un iegruma domās, kuras lika viņam noslēgties un aizmirst par to, kas maisās visapkārt. - Mūzika: Neurosis - Shadow
Sajūta: nekā īpaša
