2008. gada 14. Janvāris

• Nātrija peroksīds
• 2008. gada 14. Janvāris , 16:50
• Ķīmijas eksperiments izvērsās trauku spridzināšanā un dūmu mutuļos, kas kārtējo reizi līdzinās miglai, kas ar minūtēm arvien smagāk pārņem apkārtējo pasauli. Tas arī iemesls, kāpēc šodien neatrados savās nodarbībās. Šķiet, pirmdienu vakari šeit, Raganā, ir kļuvuši pavisam savādāki. Ne tādi, kādus es tos atceros. Liekas, laiks mani tā vien grib ar savām kaulainajām rokām izraut ārā un parādīt - skaties, tu to visu palaid garām. Jā, bet es gūstu vietā ko citu - drēgnās un šobrīt pretīgi slapjās Rīgas ielas, kas dzen sejā smirdīgas un netīras vēja strēmeles.
  Vakari atkal tiek pavadīti ar grāmatām, kurām beidzot esmu pieķēries, lēni kļūstot par nakts putnu, ja ne pat radījumu, kurš var iztikt ar apzināti samazinātu miega daudzumu. Domāju par lirku, pāršķirstu vecās klades un cenšos sevi savest kārtībā. Šķiet, līdz ar jaunu gadu, iesācies arī jauns cikls. Trešais, kopš skaitu. Tiesa, šis varētu apvienot iepriekšējos divus, kas nozīmē, ka aprīļa beigas/maija sākums varētu būt vēl smagāks nekā iepriekšējos gados. Pat nezinu, ko gaidīt.
  Kādā no kladēm atradu kādas nepabeigtas "dzejas" rindas, kuras arī iemanījos pabeigt aptuveni tā, kā tās sāktas, izjūtot to pašu, ko pirms aptuveni pusotra vai diviem gadiem, kad visas manas murgu gaitas sākās. Liekas, ar laiku varētu rasties vajadzība izkristalizēt manas "dzejas" nosaukumu, lai pār mani nevarētu nākt neapmierināto dzejasmīļu lāsti.
  Šad tad jau ir patīkami sajust novērtējumu, sajust cieņu vai bijību, bet reizēm liekas, ka nu jau ir mazliet par daudz. Kopš sēdes pagastā, kur es atļāvos izteikties par to, kas vispār tiek darīts ar ēdnīcu, es jau biju gaidījis kādu pretreakciju vai kaut nelielas naida izpausmes, ko šodien arī saņēmu. Šķiet, ka tur tagad būšu tāds kā "goda viesis", kuram ikreizi vaicā, vai ir kas tāds, kas neapmierina, vai ir kas uzlabojums un tā tālāk. Visai nožēlojami.
• Mūzika: Ayreon - The Banishment
  Sajūta: pacilāts
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..