2007. gada 5. Oktobris

• Saule noriet pēdējo reiz
• 2007. gada 5. Oktobris , 16:35
• Pēdējās dienās noticis tik daudz, ka grūti pat par visu pastāstīt.
  Mana attieksme pret Latviju kā tādu ir nedaudz mainījusies. Ja līdz šim es uzskatīju, ka visa mūsu kino "klasika" ir nekam nederīga, tad tagad jau es sāku just, ka Latvija drīz varētu būt kas tāds, ar ko es tiešām varētu lepoties.
  "Tumšie brieži" bija vienkārši fantastiska filma. Jau vien dēļ tā, ka latviešu. Līdz šim latviešu kino daiļradē es jutos vīlies. Nu tas ir mainījies. Pie tā gan es gribētu atzīmēt tieši stāstu, par kuru bija filma. Domāju, ka tieši mūsu "jaunā" literatūra palīdz filmām pilnveidoties. Ar vienu frāzi labai sarunai reti kad pietiek.
  Braucu mājās un visu stundu runāju ar kādu skotu vīrieti, kurš nu jau 3 gadus dzīvo Latvijā. Mūziķis - fotogrāfs. Jāatzīst, ka visai negaidīta un neparedzēta situācija.
  Vēl pusstunda lai paspētu pārģērbties diskodrēbēs un dotos pārkārtot aparatūru. Lapčenokam nebija ne vainas - nebija tik iedomīgs, cik visi šitie "zvaigžņotie" Lenī un Cashi. Tie man nudien riebj. Jāatzīst gan, ka arī par Lapčenoku pirmais iespaids nebija tas labākais, bet to viņš laboja. Kaut fonogramma, kaut kļūdas šur tur - vismaz mācēja pasmieties un pareizo atmosfēru radīt.
  Diena turpinās. Sūdīgi vien, ka no tik lielas domāšanas, kāda man ir pēdējās dienās, mana galva vienkārši sprāgst pušu.
  Domāšana nogalina.
• Mūzika: Million Dead - Harmony No Harmony
  Sajūta: steidzīgs
• 1 dvēsele nebaidījās..baidies?Pirms gada..