2007. gada 26. Aprīlis

• Nožēlojami
• 2007. gada 26. Aprīlis , 20:08
• Jūtos visai nožēlojami, jo pēdējās dienās nācies visai smagi atvadīties no virtuālā "es". Tā vien liekas, ka tas viss mani grauj. Dzeja joprojām rakstās manā kladē, tiesa, tieši tāda, kāda tā bija pirms tam - nožēlojama. Vai ir vērts to visu rādīt?
  Es īsti nesaprotu, kas ir tas, ko man vajag. Teātris katru 3dienu un būšana mājās pēc pusnakts? Vai tas ir tas, bez kā es nespētu dzīvot? Nezinu. Tiesa, vēl skumjāk tas, ka tagad visa mana dzīve tiek tērēta pasākumu organizēšanā. Nākas pat runāt ar cilvēkiem, kuri ir uzpūtīgi (tiesa, arī slaveni) un tas atklāj viņu patieso būtību. Ja cilvēks ar menedžeri un skaņu operatoru atbrauc un pasaka, ka mp3 viņi atskaņot nevar, lai dod viņiem "parastos" CD un minidiskus. Vai tādai ir jābūt slavenības attieksmei? Vai maksājot 300ls man viņam jādod savi vadi un jānoliek priekšā PC, ar kuru viņi nemāk normāli apieties? Prieks vismaz, ka tomēr izdevās atrisināt tās problēmas.
  Neliela škrobe, ka organizētājiem bija tādas pašas aproces kā dalībniekiem - iespēja, ka kāds pievērsīs uzmanību - visai niecīga. Arī tā dziedātāja - "Tu dziedāsi?" "Nē" "Tu esi dalībnieks?" "Nē" "Tu esi skatītājs?" "Nē" "Kas tad tu esi?" "Grūti pateikt". Nenoliegšu, ka, ja man uz rokas būtu rakstīts - administrācija, tad šādi jautājumi nerastos, un, ja viņai būtu kādi jautājumi, viņa tos varētu uzdot droši.
  Kopsavilkums: esmu noguris, nespēju koncentrēties. Labprāt atbildētu uz meiliem, bet pašlaik nav spēka. Tāpat nav laika. Bet apsolu, ka pacentīšos to izdarīt pie izdevības.
• Mūzika: Lucifer Scale - Infusion
  Sajūta: noguris
• 4 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..