2007. gada 2. Marts

• Pēdējās sāpes
• 2007. gada 2. Marts , 16:46
• Paveroties laukā pa logu, viņš ieraudzīja, ka bālā migla ir pārvērtusies lietus biezos lietus mākoņos, kas bēra smagās lietus lāses uz gaišā, spīdīgā sniega. Lietus lāses kā svēts ūdens sitās pret māju jumtiem, palodzēm un zemi, kura vietām bija atsegta un pretīga spīdēja caur tās plāno sniega kārtu. Lietus dzina netīros ūdeņus tālu projām, rodot atkal mieru un jaunu tīrību.
  Viņš sēdēja siltajā istabā, kura likās pat pārlieku karsta, un jutās pagalam draņķīgi. Nupat viņš bija redzējis tik svētus brīžus, bet nu viņam atkal nācās vērties vienmuļajās sienās, kas nebija mainījušās jau ilgus, mokoši ilgus gadus. Pavēries spogulī, viņš ieraudzīja savus izvandītos matus, kuri šobrīd likās vēl pretīgāki nekā pirms brīža. Ieskatījies savās aizpampušajās acīs, kuras vērās viņā tik cieši, ka varētu domāt, ka tās sen nav redzējušas pašas sevi, viņš paņēma nodilušās šķēres, kuru zobi bija pārlieku neasi, viņš sāka griezt savas biezās matu cirtas, tās lēni, vienu pa vienai nometot pie savām kājām.
  Galva lēni kļuva arvien plikāka un atsedza viņa nežēlīgos vaibstus, kuri ikvienam bija slēpti jau ilgāku laiku. Sajutis, ka ar to ir par maz, viņš noplēsa sev visas drēbes, kuras sedza viņa vājo ķermeni. Kaut pie spoguļa jau stāvēja kails, apskādējis savus matus un atsedzis savu ķermeni, viņš juta, ka ar to ir par maz. Nokrītot uz ceļiem un spēcīgi kasot savu glumo ādu viņš centās atsegt savu miesu. Likās, ka viņu dedzina katrs vissīkākais pieskāriens, katra vissīkākā ādas kārtiņa, kura ir neatgriezeniski pielipusi viņa liesajai miesai.
  Izkliedzot agonisku sāpju kliedzienu, viņš krita zemē, nežēlīgi triecot savu galvu pret cieto grīdu, kas, likās, bija kļuvusi vēl cietāka nekā tā ir parasti.
  Raustīdamies sāpēs, viņš gulēja zemē. Viss viņam bija kļuvis svešs un tāls, pat viņa noslienātie mati un drēbes, kas gulēja uz zemes. Tas viss viņam vairs nebija vajadzīgs.
  Nesaprotamas domas maisījās pa viņa galvu,un viņam sāka likties, ka viņš beidzot ir tīrs. Viņš jutās jauns un šķīsts. Viņš bija atmetis visu, kas viņam bija svarīgs. Viņš bija sāpinājis sevi un pazemojis sevi. Bet viņš jutās tīrs.
  Tīrs un brīvs no aizspriedumiem.
• Mūzika: Profugus Mortis - Last Pain
  Sajūta: noguris
  Birka: proza
• 0 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..