Nomoda murgi
Nomoda murgi
2007. gada 22. Janvāris
- Klusums
- 2007. gada 22. Janvāris , 21:28
- Šķiet, atkal visi mani pametuši.
Jā, droši, varat teikt, ka es pats vien esmu vainīgs, bet kuram gan tas rūp. Atļaušos šoreiz domāt, ka jūs visi esat tikai ilūzijas, kuras radījusi mana galva, lai liktu man ciest un padarītu mani labāku. Ja es vispār spēju tāds būt. Labs, labāks, ko gan es cenšos apmuļķot..
Nav manī vairs nekā, kas spētu pretoties
Tām sāpēm kas man dzīļi iekšā sēž.
Tik vien. lai spētu remdēt manas dvēsles sāpes,
Man acis aizveras un gribu padoties.
Nav spēka man vairs skatīt ļaužu drūmās sejas,
Kas vienaldzīgi garām slīd un neatskatās.
Jel, atver acis, paņem klēpī manu vēso miesu,
Kas atdzisusi saltā sērsnā guļot.
Man sirds grib stāties jūtot sāpes, ko tu radi
Tu, savu domu apslēpto pie manis raidot.
Bet nebūs sasniegt ar` man tavu domu dzīles,
Kur neskarta arvien vēl plūdīs tava siltā dvaša.
Nē, tas nebija tā domāts.. Tas vnk.. Tas vnk iznāca. Ar traģiskajām beigām. Bet kāpēc gan. Joprojām jūtos apmulsis un sevis nodots. Kur gan man iet, ko darīt Un ko vēl pēc tam? Nezinu, tiešām nezinu.
Šķiet, atkal būs jānododas sevis ķidāšanai. Ja nu kāds grib palīdzēt..
Uz ko gan es ceru.
Labi, [ja reiz, sāku, jānobeidz], ja nu kāds grib palīdzēt, nepalīdzēt, vai nobeigt, droši..
-
Mūzika: From Autumn To Ashes - Short Stories With Tragic Endi
Sajūta: nodevu sevi
-
20 dvēseles nebaidījās..baidies?Pirms gada..