- Undīne
- 2010. gada 22. Marts , 01:13
-
Esmu visai vīlies. Protams, vide baigi foršā un viss baigi jauki, bet nu tik ilgs pasākums, ka es vidū sāku jau migt ciet. Es tur tiešām negāju klausīties folkoras kopas, kuru izpildījums bija pat stipri apšaubāms kvalitātes ziņā. Pirmie bija vienkārši drausmīgi, nākamie bija nedaudz labāki, tiem vienīgi bija viens perversais iepērējs, kas visus mēģināja iepērt ar pūpoliem. Viss turpmākais noritēja aptuveni tāpat, vienīgi kopiņas mainījās. Dažas bija labākas, dažas bija sliktākas, bet kopumā visi bija tādi.. bez tādas enerģijas atdeves - klusi, mierīgi un iemidzinoši. It kā ir, bet tajā pašā laikā nav. Vienkārši nevarēja uztvert.
Pēc tam vispār, cilvēki ar dūdām un koklēm, cītarām un visādiem citādiem brīnumiem - tas viss brīžiem bija tādā kvalitātē, ka es pat spiedu ausis ciet, ko es parasti nedaru. Kaut kas tur galīgi neskanēja kopā. Pirmkārt, jau 2 dūdas skanēja pavisam asinhroni un vēl galīgi ne kopā ar fonu. Tās bija drausmas.
Lielākā vilšanās par to, ka Helēna nospēlēja tikai kādas.. šķiet, 3(!!!) dziesmas. Bet Daksis.. tas jau bija tik vēlu, ka jau kārtējo reizi no viņa priekšnesuma beigu gala jau nācās doties projām, citādi nevarētu normāli tikt atpakaļ uz Rīgu. Un pat ja uz Rīgu, tad līdz mājām ar kājām.
Un cilvēki nu tik daudz, ka sākumā vispār nebija kur palikt, bail iziet ārā, citādi var netikt atpakaļ sēdēt. Kopumā, gandrīz 8 stundas visai interesantā un iedvesmojošā vidē ar daudz mūziku ir jauki, taču varēja būt arī kvalitatīvāk. - Mūzika: Imants Daksis - Māsas ēnas
Sajūta: noguris
