- Latvijas metāls
- 2008. gada 9. Marts , 00:06
-
Jāsaka, ka jūtos ļoti vīlies par visu to sistēmu. Sen jau gan es nebiju braukājis tēvam līdzi, kad viņš brauca pēc dažādiem izstrādājumiem pa visu lielo Rīgu, bet tagad man tas viss ir tīri gaišā atmiņā, jo nācās to visu piedzīvot pašam.
Visu sistēmu es varētu raksturot kā "Aizej tur - nezin kur, atnes to - nezin ko". Var jau būt, ka pieredzējušiem cilvēkiem tas viss liekas pavisam normāli, bet man, kas nav īpaši daudz piedzīvojis skraidīšanu pa svešām teritorijām, kā piedzīvojums tas bija visai nepatīkams.
Sākt var jau ar to, ka lai uz turieni nokļūtu, jānoiet bija tīri labs gabaliņš (ņemot vērā, ka tikai turp es braucu ar sabiedrisko transportu, arī tad - ne līdz galam), bet pie tā jau nevienu nevar vainot.
Nejauki bija arī tas, ka ieejot terotorijā, nav īsti skaidrs, kur būtu jāiet un kam būtu kaut ko jāprasa, jo sajūta ir tādā kā brīvdabas pašapkalpošanās lielveikalā, kurā nevar saprast, kur atrodas kase. Arī cilvēki tādi, kas paši nenāk klāt un neko nestāsta - pat uz jautājumiem atbild tā, ka neko lāga saprast nevar. Uz durvīm vienīgie uzraksti bija angāru numurs un metālu tipi. Iekšā - vairs nekā. Nēsājies ar tiem papīriem apkārt kā tāds muļķis un centies saprast, kurās durvīs tev vajadzētu iet.
Vislielākā vilšanās man bija par to, ka tad, kad man pateica cenu, kura bija 6.50 par kilogramu, es neiedomājos, ka man vajag pajautāt, vai tas ir ar PVN vai bez. Gala rezultātā man kilograma vietā iedeva 1.1kg, par ko es samaksāju 8.44. Par 1.1kg misiņa stieples, sasodīts!
Ja tev nav eļļainas drēbes, nesmirdi pēc gāzes, nesmēķē NEXT un neizskaties pēc alkoholiķa - neej. Tevi nenovērtēs. - Mūzika: Agiel - Rotting Stagnant Earth
Sajūta: vīlies