Uga-chaka. uga-chaka... :) -- Day [entries|friends|calendar]
Suzie

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[03 Mar 2004|01:25pm]
[ music | I`ve got crazy love :D ]

Jeej ārā drīz būs pavasari :D Un rodas tāda sajūta, ka atdzīvojos:D
Darbā galrlaicība, tapēc sāku mācīties... un laiks paskrien nemanot:D

Beidzot atkal jūtos lieliski :)))

6 comments|post comment

Paldies vētule Tev! [03 Mar 2004|05:09pm]
[ mood | thankful ]

Paldies par daudzajiem jaukajiem mirkļiem, ko dāvā man
Paldies, ka atbalsti mani, kad man ir grūti
Paldies, ka sasildi mani, kad man ir auksti
Paldies, ka samīļo mani, kad man ir skumji
Paldies, ka esi pacietīgs un tik saprotošs
Paldies, ka nesadevi man pa ausīm, kad man uz tava paklāja izbira pilns pelnutrauks
Paldies par garšīgo brokastu pagatavošanu
Paldies, ka tad, kad neierados uz mūsu pirmo tikšanos pie Brīvības pieminekļa, tu piekriti satikties Doma laukumā
Paldies, ka pieņem mani tādu, kāda es esmu
Paldies, ka paciet manu niķošanos:)
Paldies, ka iemācīji man I un II pasaules kara sākuma un beigu gadus:D
Paldies, ka citreiz pacīnies ar mani un ka iemācīji kā pareizi turēt dūrītes un kur vislabāk sist:D
Paldies, ka atraisīji mani un iemācīji atkal uzticēties!!!
Paldies, ka vienmēr esi gatavs ar mani naktī aprunāties un dot padomu
Paldies, ka esi gatavs vienmēr man palīdzēt
Paldies, ka vairs no rītiem neesi bubulis un nelamājies kad tevi ceļu augšā
Paldies, ka vienmēr notici, ka man kaut kas sabira acīs, nevis ka es noleju asaru, jo skatamies bēdīgu filmu
Paldies, ka ļauj man vienmēr ieritināties tavā segā, kad man i auksti un reti kad salamā mani par gultas izvandīšnu:)
Paldies, ka vairs nemet mani ārā no gultas
Paldies, ka smaidi un esi briesmonīgi mīļš pat tad, kad tev sāp galva
Paldies, ka esi nakts melnumā un ziemas aukstumā nācis tikties ar mani uz Vanšinieka:) (apsolu laboties)
Paldies, ka esi tik pacietīgs ar mani manos krīzes brīžos
Paldies, ka nekad neuzsver manas kļūdas

PALDIES KA ESI!!!

post comment

[03 Mar 2004|08:44pm]
Biju Olipmijā un iegādājos paniņas un čupiņu ābolu.
Laikam man vitamīnu trūkst. Atkal pēc darba atlūzu. It kā jūtos labi, bet ieraugot mani saka, ka izskatās, ka tulīt sākšu raudāt...
Un tad es sāku domāt...Vai tiešām es jūtos labi ... vai vienkārši negribu citiem izrādīt, ka man i sūdīgi... Un pati vēlos noticēt, ka ir labi?
Paniņas nau nemaz garšīgas... vaidzēja ņemt minerāli:)

Jāmācās!
3 comments|post comment

navigation
[ viewing | March 3rd, 2004 ]
[ go | previous day|next day ]