|
[27 Feb 2004|07:23pm] |
Liela asara nolija pār manu vaigu
Man vairs nebija spēka to notraukt
Un tā smagi nokrita man uz rokas
Jo tā bija sāpju asara...
Tā nesa sev līdzi visas tās
Sāpes un smagumu
Ko ikdienā es nēsāju sevī
Un tā lika sirdij runāt...
PS: Ir patiešām slikti, tik slikti, ka paliek bail no savām domām...
|
|