Diena vnk.. izvarojoša, cita vārda man nav. -->

Gulējusi kādas četras stundas un dzenājusi savu žurku, ar nokavēšanos pieraujos kājās 7:57. Žigli uzlieku ūdeni tējai, paralēli ieslēdzot datoru un atrodot prezentāciju, kas jāpabeidz. Mērkaķa ātrumā piebeidzu to, m/d uz Ttext interpretation, protams, nepaspēju. 5 minūtēs izrauju tēju, noskaloju seju, savelku mugurā, kas pa rokai, uzmaucu kedas, sametu somā mantas, paralēli meklējot dienas kefīru un izmetos pa durvīm. Braucu vilcienā ar māsīcu, hence m/d neizpildu.

5 minūtes līdz lekcijas sākumam un man jāpaveic mazs varoņdarbs - jāsarunā turpmākais plāns ar fr-v pasniedzēju, kuru neesmu redzējusi 3 nedēļas. Izdodas. Rīt jābrauc pēc m/d. Pa nedēļas nogali jāizpilda visi iekavētie klases un mājas darbi. Ideāli. Skrienu uz lekciju, kurā jāprezentē mans brīnums. Fiksi nostāstu un priecājos. Pa vidu dienai un nebeidzamiem klases darbiem pavīd ikdienišķā trešdienas kafija, kas palīdz noturēties pēdējā lekcijā. Maucu uz mājām, satieku Evu, hence m/d neizpildu.

Mājās apsēžos izlpildīt to draņķi, atbrauc ciemos sen neredzēts jaunietis, ar kuru tagad nu jādzer kafija un it kā jāčillo. Paralēli mācoties Atklājuma solījumus. Līdz septiņiem notusēju/nostresoju, kad jādodas uz kulta vietu, hence m/d neizpildu. [A deadlains šodien!!]

Kulta vietā mani iemet spēlē un trīs stundas no vietas es vnk brutāli spīdzinu savas smadzenes un pašapziņu, nesaprotot, kas vsp notiek un kā es tikšu no šejienes ārā. Bōnusā, kad viss jau šķiet teju aiz muguras, viņi kolektīvi mēģina mani pierunāt nākamajā nedēļas nogalē braukt spēlēt. Šķiet, ka trakāk nevar būt. Bet nē, ejot mājās, telefonā pamanu īsziņu no Nordistikas centra, ka 10. novembrī varētu sākt angļu valodas nodarbības.

Mājās esot pus11os, no manas dzīves pazūd 1/2 stunda, jo m/d [!!] sāku pildīt 23os. Nu ir pāri pusnaktij un es esmu tik nenormālīgi izspiesta, ka.. es vairs nevaru pateikt prātīgu teikumu ar paltajiem un šaurajiem 'e'.

Desmit stundu miegs told to wait.

Tags: huge atskaite, noskaņa
Current Mood: tīred
Current Music: silence, thank goodness