man nesen bija 4,5 h gara saruna kafejnīcā pie vienas tējas, kura tika izdzerta pirmajās 20 minūtēs.. un man lasot, ienāca prātā sarunas fragments:

'viņiem tur eiropā pilnīgi pofig, ka cilvēki mirst bezdarbā un badā, ka viss ir slikti. viņi jau dod aizdevumu lai nopelnītu. viss ir tikai un vienīgi bizness. un tā jau ir mūsu kļūda, ka mūsu valsts eksistē kā uzņēmums, tiek vadīta kā uzņēmums. bet tā nav jābūt, valsts ir pavisam cita veida iekārta.. turklāt, ja man piedāvāju miljonu un nospļauties par visu te notiekošo, es neesmu pārliecināta, ka es atteiktos. aizmirstu visu. priecātos un domātu tikai par personal wealth uzlabošanu..'