|
|
|
Februāris 13., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) hubabubu | 17:00 - Lai Tevi nekrāptu...
Kāda lasītāja Ināra, kura strādājusi vairākos veikalos pie kases, apgalvo, ka lielveikalu vadība pilnīgi atklāti un apzināti māca jaunās kasieres zagt un krāpt pircējus. Kāpēc? Tāpēc, ka veikalu vadība noveļ jebkādus zudumus (nozagto vai saplēsto preci) uz darbinieku pleciem, par to jāmaksā viņiem no savas kabatas. Bailes, ka no jau tā niecīgās algas diez kas pāri nepaliks, arī veicina kasieru vēlmi šmaukties.
Reklāma
Visi būs pamanījuši - pircēju tirgotavā stāvgrūdām, bet strādā tikai 2-3 kases, kaut apkārt staigā darbinieki, kārtojot preces plauktos utt. Tieši šie plaukti, precīzāk sakot, kādas konkrētas nodaļas plaukts "piestiprināts" konkrētajam kasierim - kas no tā pazūd vai tiek saplēsts, par to jāmaksā viņam.
3 redzam, 5 - prātā
Krāpšana laikam pastāv tik ilgi, kamēr vien notiek tirgošanās. Tiesa, pēdējā laikā šādas iespējas mazinājušās, jo kasieri pārsvarā vairs neizsit čekus, bet lieto skeneri, kas nolasa svītru kodus. Nav grūti pamanīt, ka tiec krāpts, pērkot vienu preci, taču pārbaudīt garu preču čeku iespējams tikai, nēsājot līdzi kalkulatoru.
Ināra stāsta, ka pēc maiņas vecākā pārdevēja sapulcina kolēģus un instruē, ka nav jāskatās uz taustiņiem, bet gan uz rindas galu. Ieraugot turīgu pircēju, uzreiz jāpiedāvā viņam izlikt izvēlēto preci uz transportiera lentes, nevis jūsu priekšā, lai tikmēr pircējs neredzētu kases aparāta monitoru un kasiera manipulācijas ar skeneri un taustiņiem...
Reti kurš pircējs, maksājot ar karti, pārskata čeku, kurā uzskaitītas 20-30 preces, bet, tiklīdz viņš pagājis nost no kases, viņš jau zaudējis kā santīmus, tā latus. Nelīdzēs nekāds svītru kods, ja, piemēram, piecu alus pudeļu vietā jums čekā uzrādītas septiņas... Visbiežāk tā notiek, kad skenē nevis katru identisko preci, bet sareizina vienas cenu. Bieži gadās, ka skeneris nenolasa svītru kodu un kasieris to ievada ar roku. Arī tas var būt kasiera triks. Bieži vien pircējs pat nepamana, kā viņa acu priekšā kods tiek sabojāts.
Kur tad vēl samainītās cenu zīmju uzlīmes, maldīgi izvietotās cenu zīmes virs precēm, maldinošā informācija par atlaidēm... Reizēm tās tiešām ir nevērības sekas, taču rezultātā pircējs parasti pie kases uzzina, ka viņa izvēlētā prece maksā vairāk, nekā bija rakstīts plauktā.
Cik svērsim?
Maldās tas, kurš domā, ka neprecīzā svēršana zudusi pagātnē. Atšķirībā no tirgus vai mazās bodītes lielveikalā tas notiek mazāk nekaunīgi. Taču arī noteikt "pārsvaru" ir grūtāk. Āķis slēpjas tajā, ka jau safasētie produkti tiek cenoti nevis pēc neto, bet gan bruto masas, tātad par katru iepakojuma gramu mēs maksājam pēc tajā iesvērtās preces cenas. Centralizētas fasēšanas gadījumā, ko praktizē daudzas lielās tirdzniecības ķēdes, piekrāpti tiek visi pircēji. Slinki esam kļuvuši, lai paši izvēlētos desu un lūgtu to nogriezt...
Cits krāpšanās veids ar preces svaru balstās uz produktu īpatnību sakalst un tā zaudēt svaru. Piemēram, banāni. Pāris dienās tie zaudē noteiktu svara procentu. Lai aizjūras produkts "tievētu", nenodarot zaudējumus attiecīgajam veikala darbiniekam, kura pārziņā tas atrodas, banānus uzreiz fasē maisiņos, uzlīmējot cenu zīmes. Ja uzrādīts 1 kg svara, patiesībā šāds fasētais ķekars var svērt 900 g. Fasētas preces ir vieglāk paņemt, taču pārsvarā gadījumu tās izmanto krāpšanās nolūkā, un pircējam nav svarīgi, kas no tā iegūst - pārdevējs, kasieris vai veikala īpašnieks.
Ināra min vēl vienu krāpšanas veidu. Pircējs liek uz transportiera lentes paša izvēlētus sīpolus maisiņā, kasieris ar roku ievada cenu. "Ticiet man," stāsta ilggadēja pieredzējusi tirdzniecības darbiniece, "es pati savām rokām katrā otrajā operācijā noteikti krāpjos - vai nu pielieku svaru (pircējs neredz svaru rādītāju), vai izsitīšu līdzīgas, bet dārgākas preces sadaļu. Pretējā gadījumā dienas beigās palikšu zaudētājos." Vienlaikus tirgo vairāku šķirņu ābolus, kas izskatās līdzīgi. Paša svērtajos pelmeņos būs sajauktas dažādas to markas - protams, par dažādu cenu. Tāpat sveramie rieksti - cik maisījumā zemesriekstu, cik - krietni dārgāko Indijas riekstu? Taču cena vienmēr būs "pareiza"... Lielveikals sevi abižot neļaus!
Ar datoru uz vienu roku
Vēl viena "gudrā" kļūda ir kases aparātu elektroniski ieprogrammētais misēklis. Tirdzniecības zālē plauktos vai lādēs pie preces uzrādīta viena cena, bet svītru koda lasītājs nosauc pavisam citu - krietni lielāku. "Šādos gadījumos ļaundaru ķēdē iesaistījies arī sistēmas administrators," stāsta Ināra. "Ticiet man, es zinu, ko runāju, man ir inženiera izglītība."
"Krāpjas arī ar tā dēvētajām akcijas precēm. Cilvēks plauktā redz cenu zīmi ar pašreizējo un iepriekšējo cenu, taču manā kases aparātā uzrādīta vecā - lielākā cena. Ja acīgs pircējs to pamanīs, atvainošos un norāšu aparātu, nepamanīs - pats vainīgs."
"Taču uzmanību nevajag zaudēt," Ināra piebilst, "es zinu daudz piemēru, kad lielo supermārketu kasieri darbojušies komandā kopā ar vecākajiem kasieriem un zāles administratoriem. Lai pircēju mānīšana un iekšējā zagšana nepieaugtu lavīnveidīgi, personālu periodiski nomaina." Šāda prakse esot visās tirdzniecības veikalu ķēdēs, kur Ināra strādājusi. Sieviete gan ar nožēlu teic, ka viņa vairs neko citu neprot, kā tikai sēdēt pie kases. Kad visi, kas būšot ar mieru krāpties, no vietējiem jau būs to izdarījuši, viņasprāt, droši vien ievedīs jaunu darbaspēku, jau no citām valstīm...
(c)TVNET
|
Reply
|
|