Below are the 11 most recent journal entries recorded in hsp's LiveJournal:

Monday, March 18th, 2024
2:37 pm	Tie cilvēki, kas sevi sauc par Latvijas patriotiem, taču nevar mierīgi aiziet gulēt, ja dienā kaut reizi nav ietvītojuši (ieiksojuši) kādu sliktu vārdu par Rīgu. Tipa Rīga smirdot. Dzīvo viņš gleznainā Kurzemes mazpilsētā, kur nav sastrēgumu un darbiņš tuvu, Rīgu nemaz nevajag, taču noteikti jāatgādina citiem, ka tā ir slikta un tikai pēdējie luņi tur dzīvojot. Tas jau izklausās pēc lapsas un vīnogām. "Rīga smird, un es neuzbrūku, tikai saku, kā ir!!!" - es nezogu, tikai ņemu mantas :) P.S. Ko tādi gaida no galvaspilsētām? Ka tur centrā stiepsies pļava un uz kopējais iedz. skaits būs 500? (Comment on this)
Tuesday, September 26th, 2023
6:16 pm	K-Senukai varētu sākt ražot pretodu līdzekli "K-Nausis" (Comment on this)
Friday, July 14th, 2023
1:09 pm	Būt jūtīgam - tas ir zobens ar diviem galiem. Protams, visi skaistie dzīves sīkumiņi neliekas sīkumiņi, un viss ir riktīgi fun and games... Līdz sāk grauzt nepatīkamie dzīves sīkumiņi, un noberž līdz kaulam. Kā dzīvot vieglāk? Kā just mazāk, ja ir superjutīga uztvere? Will I finish this chapter of my life, or will this chapter of my life finish me? (Viss būs ok, šādas vētras uznāk un pāriet kā nebijušas) Iemācīties dzīvot vieglāk. Jo drīkst (un vajag) neņemt galvā katru sīkumu. (1 Comment |Comment on this)
Thursday, July 13th, 2023
6:35 pm	Ugh. Cilvēki, kuri nesaprot "nē". Un ugh, cilvēki, kuru acīs tu esi lielais bubulis tāpēc, ka novelc savas robežas. Ughhhhhh (Comment on this)
Tuesday, June 27th, 2023
9:55 am	The ghosts of my past selves are mesmerised. Šo izlasīju kaut kādā reelā un dikti uzrunāja. Manu pagātnes "es" gari vēl ir blakus un pārsteigumā vēro "wow, kā gan mēs līdz šim nonācām?!" Un ja tagadnes es brīžiem pierod pie šīs idilles, tad uzpeld mans pagātnes spoks un atgādina, cik toreiz bija sūdīgi. Labi, ka viņi tādi ir. Es viņus pavisam nelaižu vaļā, kaut arī visi labi zinām, ka nav ko vilkt līdzi. Bet toreiz par nākotni baigi nedomāju, svarīgākais bija izdzīvot to mirkli, lai arī kāds tas nebūtu. Es stresoju, bet kaut kur dziļi sirdī zināju, ka būs labi. Nevis likās, bet *zināju*, ar dziļu pārliecību. Varbūt tie bija mani nākotnes es. Jo tagad ir pa laikam iedomājos, ka, ja varētu, tad aizietu 10 gadus senā pagātnē un pateiktu, ka viss būs labi. Weird shit. (Comment on this)
Wednesday, June 7th, 2023
1:45 pm	Kaut kas ir tā, kā nav bijis agrāk un es to jūtu, kaut kādas sajūtu un enerģiju eksplozijas, kas vijas lielā haosā un mani emocionāli paralizē jau vairākus gadus, visvairāk pēdējās trīs nedēļas. FAAAAAAAAAAAAAAKKKKK kas tas ir?! (1 Comment |Comment on this)
Thursday, May 25th, 2023
11:24 am	Nezinu, vai žults izlikšana, vai vienkārši runājamais ar nelielu žults piedevu, bet pavisam nesen piedzīvotais lika uzjautrināties, kā arī nodomāt "kā gan man tā dzīvē ir sanācis" un reizē arī novērtēt to, kur esmu tagad. (jau atkal no sērijas #vissSlikti, yes yes. K-gan arī #vissSmieklīgi.) Kur vēl tie laiki, kad viņus visus ņēmu vērā un uzskatīju par pieaugušo etaloniem. Nu acis ir atvērušās un redzu, ka tas ir cirks ar pusmūža cilvēkiem, kuri prātā nav pārauguši sākumskolēnus (godīgi sakot, sākumskolēni šarī krietni vairāk). Ja cilvēks konstanti mēģina pakāpties uz citu galvām, viņš/-a jūtas zemāk par tiem citiem esam. Un to var TIK ĻOTI LABI redzēt. Kad viņš pirms pāris dienām pavēra muti (un pēcāk arī viņa atvase), man iekšā bija tāds - NU MOINS. JUMS TIEŠĀM NAV KAUNA PAR SEVI? Arī manī ir zināma deva iedomības, bet tā tieši otrādi - rūpējas par manu ārējo tēlu un neļauj cilvēku pilnā telpā gvelzt muļķības, kas nodotu manus kompleksus. Viņiem acīmredzot ir otrādi. I am judging! Atvasi gan nedžadžoju. Ja esi uzaudzis tādā vidē, tad citas vides nezini. Gan ieraudzīs, ka var savādāk, un mainīsies - galva strādā labi un vēl visa dzīve priekšā. Es netaisos būt daļa no viņu spēles. K-gan, ja reiz par to aizdomājos un kaut kur dziļi, dziļi iekšā iedomājos, ka esmu viņiem priekšā, visdrīzāk jau spēlēju gan. Bet tā pasīvi. Uzvarētāji ir tie, kuri viņu spēli nespēlē. Bet grozi kā gribi - tas arī ir smieklīgi. :) (Comment on this)
Monday, May 15th, 2023
12:48 pm	Man beidzot paliek vienalga par nesvarīgām lietām. Fake draugi? Tie palēnām atbirst. Tas tā laikam tāpēc, ka man beidzot ir pamats zem kājām un spēcīga azimugure, un beidzot redzu, kas ir īsta draudzība un rūpes. Bez liekas izrādīšanās, klusas skaudības, drāmas, bērnu spēlītēm pieaugušo vecumā u.tml. Ar veselīgiem strīdiem, kuros abi apzināmies savu vainu, pienācīgi atrisinām, neturam viens uz otru ļaunu prātu, protam izrunāties un pats galvenais - galu galā taču viens otru mīlam. Un pa īstam par tevi spēs priecāties tikai tāds, kurš tevi mīl. Platoniski, romantiski, vienalga - ja mīlestības nebūs, patiesa prieka par tavu laimi arī ne. Dažkārt ir jāiemācās saskatīt acīmredzamo. Saskatīt-saskatīt, nevis just, vienlaikus mēģinot sev aizmālēt acis, ka viss ir ok un ka meklēju neesošas problēmas. Un tieši tā es sapratu, ka ne visi, kurus saucu par draugiem, ir īsti draugi. Tie ir paziņas. Nav slikti saprast, ka tev savā dzīvē ir brīvība un tiesības teikt "nē". Gan projektiem, gan cilvēkiem, gan pienākumiem. Pasakot "nē", tu cieni sevi. Es šo sapratu drusku par vēlu, bet labāk vēlāk nekā nekad. Jo gadās arī cilvēki, kuri tev ir blakus zemākajos punktos un saka "es gribu, lai tu esi laimīgs/-a", bet līdzko atnāk īsta laime, tā noskauž. Drusku sāp, saprotot, ka tādu dēļ esi laidis garām visādas izdevības dzīvē, bet nu neko. Tā ir dzīves mācība un nu zinu labāk nekā pirms pāris gadiem. Viņu savā mazajā pasaulītē ielaidu pirms vairākiem gadiem. Nu ieraudzīja, ka tajā ir arī citi cilvēki, nospļāvās un aizgāja prom. Bet to, ka nepatīk mana laime, nemūžam neatzīs. Un zini ko? So be it. Spļāvienu iztīrīju, bet manas pasaulītes durvis nu ir ciet. (Comment on this)
Wednesday, March 8th, 2023
2:38 pm	Ja ir stipra aizmugure un savējie blakus, tad visas vētras var paciest. Ja vētras rodas paša iekšienē un savējie blakus nesaprot, ir drusku grūtāk. Bet vismaz labi apzināties, ka nekas slikts nenotiek. Nekas slikts nenotiek, tā ir tikai ķīmija manās smadzenēs. Tikai ķīmija manās smadzenēs. Tā ir tikai ķīmija. Tikai ķīmija. Ķīmija. Ķīmija, ķīmija, ķīmija, es sev atkārtoju. Arī šī ķīmijvētra pāries un manī atkal spīdēs saule. Šovakar būs kārtīgs workouts jāuztaisa, lai sliktā ķīmija izšķīst un rodas labā. Jūtīgi cilvēki nebūt nav vāji. Viņi ir stipri un kļūst vēl stiprāki, visas savas iekšējās vētras pārdzīvojot. (Comment on this)
Monday, February 27th, 2023
5:26 pm	Šodien galīgi nestrādājas. Gribu rakstīt, bet ne darba lietas. Vēl pēdējā pusstunda, tad darīšanas centrā un ā, pareizi, šodien pirmdiena, būs Džilim jauna sērija. Ko gan vēl vajag pilnai laimei pirmdienā. (Comment on this)
4:35 pm	Varētu atkal iet studēt, lai atkal būtu izlaidums. Man pietrūkst tās kopīgās "mēs to paveicām" sajūtas. Tas ir kā pēc smagas kāpšanas kalnā sēdēt tā galā un vērot apburošu skatu kopā ar ekspedīcijas biedriem, kurus knapi pazīsti, malkot siltu tēju un arvien just sagurušos muskuļus pulsējam. Dodiet man izlaidumu. (Comment on this)