hronikas - 2. Septembris 2016

Joprojām gribam braukt naktī fotografēt lidostas gaismiņas. Tā arī nav sanācis, jo visu laiku traucē lietus, miegs vai sekss. Man atbrauca pakaļ uz Čomski, kur sēdēju un nepīpēju. Iepazīstināju abus cibiņus, un tad devāmies prom. Naktī, izrādās, ir migla un auksts un mitrs. Nosalām. Mīļojāmies. Sildījos viņa onesie-jā, ēdām katrs no savas čipsu pakas, dzēram stipras viskijkolas, runājām? Tāda idille, tāds komforts, kas piedienas pāriem, kas dzīvo kopā gadiem, nevis septītajam (?) randiņam.

Manas molekulas sāk pārvietoties straujāk, kad sajūtu viņa lūpas, matus, rokas, visu.