hronikas - 22. Augusts 2016

Sēdēju Čomskī un nepīpēju, kamēr draudzenes dalījās ar Tinder šausmu stāstiem. Nodomāju, ka man arī vajag šādu pieredzi, galvenokārt, lai veidotu briesmīgu profilu skrīnšotu kolekciju, jo uzreiz apzinājos, ka jebkura sarakste sāktos ar „Hei, čau, man iet labi, pārvācos uz citu valsti pēc trīs nedēļām.” Ņemot vērā laika limitu šajā pilsētā, varētu domāt, ka meklēju kaut ko uz vienu vakaru, kaut ko nenopietnu un nepaliekošu, bet tā galīgi nav. Gribu draudzēties.

Saņēmos nosvaipot pa labi.

-Tev ir dope bilde!
-Man patīk tavs apraksts.

Pēc pirmajām desmit tinderziņām no draudzenes uzzinu šī cilvēka cibas segvārdu. It kā forši, jo esmu neiespējami ziņkārīga un nekavējoties iepazīstos ar anonīmiem noslēpumiem, bet arī it kā stulbi, jo neprotu samelot un kādā brīdī sajuks, ko viņš jau ir vai nav teicis. Vismaz zinu, kurā virzienā jāvedina sarunas. Varu salīdzināt, ko viņš stāsta tindermeičai pirmajā dienā un ko – cibai anonimitātes aizsegā.

Laikam nav pilnīgs fuckboi, jo ir līdzīgi.