šeit dzīvo m.

satiku viņu.
pieaugušo dzīve ir skarba un mums bija tikai 45 minūtes.
Sēdējām viens otram pretī, runājāmies. es skatījos uz viņu un sapratu, cik ļoti patiesībā man viņa pietrūka.
Vienu brīdi jutu, kā trīc lūpa un riju asaras, bet nē.. es neko neteicu. Savācos un izlikos, ka viss labi.
Atbraucu mājās un nesaprotu, kas tas bija. kas tās par sajūtam?