šeit dzīvo m.

man ir draugs.
bez vārda.
puķpodā.
reiz es biju par viņu mazliet piemirsusi. tikai garām ejot uzmetu nevīžīgu skatienu un reizēm aplēju. kalstot un dzeltējot, viņš savu dzīvi gandrīz beidza artilērijas ielas miskatē. un tad kāds maģisks cilvēks par viņu parūpējās tik ļoti, ka viņš ne tikai sāka zaļot, bet arī izdzina jaunus asnus. un tagad es cenšos (!!) es tik ļoti cenšos, lai šis draugs nenomirst. apleju un apčubinu, parunāju ar viņu. man ir sajūta, ka man viņš jānosargā.
tas ir tik dīvaini, just tādu atbildību par augu.