šeit dzīvo m.

Dienu no dienas es Tevi atstāju desmitajā kilometrā, kaut kur starp kokiem mežā. Vakaros es cenšos Tevi izskriet no savām domām.
Lai cik tālu es skrietu vai ietu, katru nakti Tu atgriezies.

Ja tas viss bija spēle, kurā es, šķiet, esmu zaudējusi, tad ceru, ka pienāks brīdis,kad mani ofšora vēji Tevi iepūtīs dziļi nebūtībā, prom no apziņas dzīlēm.

Katru reizi, kad mēs šķiramies es solos, ka tā būs pēdējā reize un te nu es atkal esmu - Vēja aprautiem vaigiem stavu Tavās durvīs!
Es šonakt gribu būt Tava svina balerīna, es gribu paslēpties no pasaules Tavā azotē, ļaut Tev zīlet nākotni manās plaukstās.