šeit dzīvo m.

Mēs apsēdāmies pirmspēdējā rindā. Maksimāli attālināti no visa, kas notiek uz skatuves, bet vienlaicīgi, pietiekami tuvu,lai redzētu un pamanītu, ka zudis ticamības moments.
Kamēr zālē valdīja klusums, viņš pieliecās un klusi pačukstēja :"Mums vēlāk jāparunā!"
Šajā brīdī viss satumsa acu priekšā, uz skatuves notikošais kļuva viegli miglains un zināms, ka ir tikai divas iespējas, pie kā šī saruna novedīs.
Aizturētu elpu gaidam, kad beigsies šī izrāde, kas ilgst vairākas dienas. Šī traģikomiskā izrāde, ko sauc par dzīvi.