šeit dzīvo m.

Freija un Trife ar pilsētu pie kājām, ļaujoties prozas improvizācijām.
Un lūk arī rezultāts:

"Es piesedzos ar segu, lai izvairītos no mulsuma. Apsēdos krēslā un vēroju Tevi miegā - kā Tu elpo, kā mainās Tava seja līdzi sapņiem. Kaut kur dziļi sirdī es cerēju, ka Tu sapņu par mani, sapņo par brīžiem, kurus bijām kopā. Šonakt Tu mani izglābi un es Tevi mazliet mīlu."