šeit dzīvo m.

"Viņa skatiens klejoja pa manu ādu, meklējot vietu, kur uzkavēties un varbūt īslaicīgi apmesties uz dzīvi. Viņš nebija no tiem, kas uzdod
jautājumus. Viņš redzēja mērķi un devās to iegūt. Bet es nebiju no tām, ko ir tik viegli iekarot. Divas opozīcijas saskrējušās pašu izdomātās cīņās.
Neiespējami iekarot. Neiespējami pretoties.

Viņš vienmēr nāca pie manis naktīs,kad pilsēta jau iemigusi un māja arī. Viskija pudele un šķelmīgs skatiens.Tā mēs zagām mirkļus un mēģinājām palikt anonīmi.
Tukšās pudeles es vienmēr liku kastē- viena nakts , viena pudele. Stūrī stāv kaste viskija un es vēlos staigāt kaila. Arī tad, kad ierodas mans nakts viesis.
Es staigaju kaila un viņš mani vēro. Un viņam ir labi. Man arī. Pa vienai pudelei, pa vienai naktij.

Parasti es modod viena. Viņš jau bija paspējis aiziet, vienmēr paspējis pamest manu siltumu, pirms vakara siltums ir izgājis. Kas gan notiktu, ja viņam vajadzētu runāt.
Runāt par sevi. Runāt par mani. Steigā uzrauti džinsi un matracis man līdzās atdziest."

/Freija/