Pēdējās divas dienas manī radījušas tādu emociju kokteili, ka gribas tikai paraudāt un skriet mežā meklēt atbildes uz saviem jautājumiem.
Sasodīts.
Jūtos slikti par savām sajūtām, bet mēnesi ilgā dzīve mūsu mazajā burbulī, garās nakts sarunas pat pēc smagi nostrādātām dienām, dalīti prieki un dalītas asaras, nakts zem klajas debess, ugunskuram blakus sprakšķot, saullēkts pie upes, kopā sabristas slapjās kājas un vēl un vēl, tas viss liek sirdij sažņaugties priekā un skumjās vienlaicīgi.
Vēl 24h vienā laika zonā un es nezinu kad un vai vispār kādreiz vēl satiksimies.
Nekas nemainīsies un nekas vairs nebūs kā agrāk.
Kosmoss, es Tev uzticos.