Mans mīļais kaķēn!
Pēc tik daudziem gadiem Tu atkal atgriezies. Kā senāk- ne lūgts, ne aicināts!
Es nebiju domājusi, ka sēdēsim katrs savā galda pusē un runāsim par bērniem, par sievām un vīriem! Smieklu pilna istaba un kavēšanās atmiņās, mūžīgā vēlme mani aizstāvēt un akmeņu skaistīšana mūsu dārziņos.
Kaķēn, Tu esi pieaudzis un es tik ļoti Tevi priecājos satikt.
Vīns sildīja iekšas un Tu sildīji manus sānus- tieši tāpat kā agrāk. Biju aizmirsusi, cik salds miegs, kad Tu mani turi, cik liels siltums no Tevis nāk un cik patiess viss šķiet, kad ieritinos Tavā azotē.
Mazliet kožu pirkstos. Pati Tevi palaidu, kad Tu..
Vai tiešām Tu būsi bijis tas, ko man vajadzēja turēt, bet es nobijos un palaidu. Bet, kas zin, kur mūs ceļi aizvedīs, jo gluži kā kādreiz, Tu aizej. Līdz nākošajai reizei, līdz nākošajam zvanam (ja tāds būs).
Tu atkal bija ieradīsies, joprojām ne aicināts, ne lūgts, tikai šoreiz.. mazliet gaidīts.
Viens nu gan man nav skaidrs, kāpēc tieši tagad kosmoss lika Tev atgriezties. Nejauc, man galvu, Kaķēn!
Pēc tik daudziem gadiem Tu atkal atgriezies. Kā senāk- ne lūgts, ne aicināts!
Es nebiju domājusi, ka sēdēsim katrs savā galda pusē un runāsim par bērniem, par sievām un vīriem! Smieklu pilna istaba un kavēšanās atmiņās, mūžīgā vēlme mani aizstāvēt un akmeņu skaistīšana mūsu dārziņos.
Kaķēn, Tu esi pieaudzis un es tik ļoti Tevi priecājos satikt.
Vīns sildīja iekšas un Tu sildīji manus sānus- tieši tāpat kā agrāk. Biju aizmirsusi, cik salds miegs, kad Tu mani turi, cik liels siltums no Tevis nāk un cik patiess viss šķiet, kad ieritinos Tavā azotē.
Mazliet kožu pirkstos. Pati Tevi palaidu, kad Tu..
Vai tiešām Tu būsi bijis tas, ko man vajadzēja turēt, bet es nobijos un palaidu. Bet, kas zin, kur mūs ceļi aizvedīs, jo gluži kā kādreiz, Tu aizej. Līdz nākošajai reizei, līdz nākošajam zvanam (ja tāds būs).
Tu atkal bija ieradīsies, joprojām ne aicināts, ne lūgts, tikai šoreiz.. mazliet gaidīts.
Viens nu gan man nav skaidrs, kāpēc tieši tagad kosmoss lika Tev atgriezties. Nejauc, man galvu, Kaķēn!