you have to break your heart until it opens
Man šķiet, ka ir tikai viens cilvēks, kas šo lasa, kāds, ar ko es sen neesmu runajusi. nu tad klausies, Zimč.
Vakar man šķita, ka vienā brīdī būtu vieglāk, ja sirds pati no sevis apstātos, bet sučka tik pukstēja un pukstēja.
Šorīt es pamdos joprojām bēdīga, bet mierīgāka..raudāšana, kas noved pie konvulsijām iekšējos orgānos, nu ir rimusies. Tagad tik sāp tā, ka ir iedvesma, sāp tā, ka gribas skriet, gribas gleznot, gribas lasīt.
Es domāju, ka ir laiks beigt slēpties aiz visādām nakstauriņu metaforām,ir laiks saukt lietas īstajos vārdos.
Ir tik sasodīti bēdīgi, bet tik sasodīti skaisti vienlaicīgi. Nu kā tā var? Kā var patikt tā sāpīte,kas iekšā?
Visa sākumā man bija sajūta, kā filmās par vasaras romanci un zini, arī tagad tāda ir. tagad šķiet ir filmas beigas,un lai arī beigas nav priecīgas, pēc filmas gribas teikt, "ah, tas bija skaisti!", un viegli nopūstes.
Pārlasu savas piezīmes un domāju, ka tā jau arī ir..spirinoties pa ūdeni un cenšoties noturēt galvu virs viļņiem, nedrīkstu aizmirst, patiešam aizmirst cik ļoti man patīk peldēt.
Suddenly it makes sense.
Ir laiks sev.
Zinu, ka mazliet smieklīgi un naivi, bet ir taču vasara un vasarās notiek kaut kas labs, vai ne?
Vakar man šķita, ka vienā brīdī būtu vieglāk, ja sirds pati no sevis apstātos, bet sučka tik pukstēja un pukstēja.
Šorīt es pamdos joprojām bēdīga, bet mierīgāka..raudāšana, kas noved pie konvulsijām iekšējos orgānos, nu ir rimusies. Tagad tik sāp tā, ka ir iedvesma, sāp tā, ka gribas skriet, gribas gleznot, gribas lasīt.
Es domāju, ka ir laiks beigt slēpties aiz visādām nakstauriņu metaforām,ir laiks saukt lietas īstajos vārdos.
Ir tik sasodīti bēdīgi, bet tik sasodīti skaisti vienlaicīgi. Nu kā tā var? Kā var patikt tā sāpīte,kas iekšā?
Visa sākumā man bija sajūta, kā filmās par vasaras romanci un zini, arī tagad tāda ir. tagad šķiet ir filmas beigas,un lai arī beigas nav priecīgas, pēc filmas gribas teikt, "ah, tas bija skaisti!", un viegli nopūstes.
Pārlasu savas piezīmes un domāju, ka tā jau arī ir..spirinoties pa ūdeni un cenšoties noturēt galvu virs viļņiem, nedrīkstu aizmirst, patiešam aizmirst cik ļoti man patīk peldēt.
Suddenly it makes sense.
Ir laiks sev.
Zinu, ka mazliet smieklīgi un naivi, bet ir taču vasara un vasarās notiek kaut kas labs, vai ne?