we love the things that kill us.
Brīžiem šķiet,ka es par daudz lasu un par daudz cenšos pieņemt izlasīto, kā savu absoulūto patiesību. Lasu starp rindiņām un cenšos izlasīt to, ko gribu izlasīt.
Par daudz domu un somu, par daudz iesāktu un nepabeigtu lietu. Par daudz vēlmju un iegribu, par daudz sajūtu. Par daudz miega, par maz otra.
Un ja nu beigās sanāk palikt ar "tukšo lozi"? Ko tad?
Katru dienu mostos ar domu - vai šodien pienāks gals? Un katru vakaru eju gulēt ar vieglu uzelpu- šodien vēl ne.
Un ja nu kādreiz nākas šķirties, tad es gribu to darīt kā Abramoviča un Ulajs.
punkts.
Par daudz domu un somu, par daudz iesāktu un nepabeigtu lietu. Par daudz vēlmju un iegribu, par daudz sajūtu. Par daudz miega, par maz otra.
Un ja nu beigās sanāk palikt ar "tukšo lozi"? Ko tad?
Katru dienu mostos ar domu - vai šodien pienāks gals? Un katru vakaru eju gulēt ar vieglu uzelpu- šodien vēl ne.
Un ja nu kādreiz nākas šķirties, tad es gribu to darīt kā Abramoviča un Ulajs.
punkts.