vēl pēdējās kaijas uz tumšzilo debesu fona ,nes, uz saviem spārniem, rudeni šurp.
nosolījos sev, nepieķerties vairs nevienam.
nevienam es neļāvu un nevienu es negribēju laist pāri saviem mūriem.
puteņi aiz loga un puteņi sirdī.
tā ritēja manas dienas pavasara palos. meklēšanās un mūžīgās pazaudēšanās. cīņas ar sevi.
es aizbēgu no visiem. jā,es aizbēgu, lai cik gļēvi tas nebūtu..es bēgu, lai izglābtos.
būdama prom es izaugu,no savām bailēm, no savām mazajām pazušanām,no savām sāpem. laukakmeņus novēlu no sirds un es ļāvos dzīvei. es ļāvos mieram, es ļāvos lēnajam laika ritumam.
es atļāvu sev, pieķerties kādam.
nevienam es neļāvu un nevienu es negribēju laist pāri saviem mūriem.
puteņi aiz loga un puteņi sirdī.
tā ritēja manas dienas pavasara palos. meklēšanās un mūžīgās pazaudēšanās. cīņas ar sevi.
es aizbēgu no visiem. jā,es aizbēgu, lai cik gļēvi tas nebūtu..es bēgu, lai izglābtos.
būdama prom es izaugu,no savām bailēm, no savām mazajām pazušanām,no savām sāpem. laukakmeņus novēlu no sirds un es ļāvos dzīvei. es ļāvos mieram, es ļāvos lēnajam laika ritumam.
es atļāvu sev, pieķerties kādam.