reizēm kā sniegs no skaidrām debesīm , vinš piezvana pie manām durvīm. ne lūgts , ne aizcināts, pat ne gaidīts .. un man viņš patīk. naktī. kad mēs esam divatā. kad mēs klusējam. viņs man ir kā mīksts kaķēns, kas naktī pieglaužas un sasilda sānus.
nekas mūs nesaista, nekas mūs nevieno. mēs viens no otra neko negaidam, neko nesolām. un rītos, kā kaķis, viņs aiziet, bez paskaidrojumiem, uz nenotiektu laiku.. līdz nākošajam zvanam un neviens no mums nezin, vai tāds būs.
nekas mūs nesaista, nekas mūs nevieno. mēs viens no otra neko negaidam, neko nesolām. un rītos, kā kaķis, viņs aiziet, bez paskaidrojumiem, uz nenotiektu laiku.. līdz nākošajam zvanam un neviens no mums nezin, vai tāds būs.