slidenas ielas.
esmu noplēsusi sevi līdz asinīm. paliks rētas..
nesaprotu, kāpec man jābut tādai mazohistei un jāķeras pie tiem, kas neapzināti dara man pāri.
Es spēlējos ar sevi un savām sajūtām, es spēlējos ar savu sirdi un man mazliet bail apdedzināties. Bet...es riskēju , es riskēju , ka man atkal sāpēs?
lai arī pavasaris aiz loga , manī joprojām putenis, un es nezinu vai tās tiešam ir jūtas vai tikai azarts, vai tas ir pa īstam, vai tikai mans kārtējais izaicinājums.
nepatīkama tā sajūta, kad krūškurvī grauž, pat ja Viņš ir tikai mana kārtējā kaprīze.
nesaprotu, kāpec man jābut tādai mazohistei un jāķeras pie tiem, kas neapzināti dara man pāri.
Es spēlējos ar sevi un savām sajūtām, es spēlējos ar savu sirdi un man mazliet bail apdedzināties. Bet...es riskēju , es riskēju , ka man atkal sāpēs?
lai arī pavasaris aiz loga , manī joprojām putenis, un es nezinu vai tās tiešam ir jūtas vai tikai azarts, vai tas ir pa īstam, vai tikai mans kārtējais izaicinājums.
nepatīkama tā sajūta, kad krūškurvī grauž, pat ja Viņš ir tikai mana kārtējā kaprīze.