saglabāt
mans plāns pamosties 5:00 un doties meklēt kā saule lēc izgāzās. ak nē jel, es pamodos, bet paskatījos pa logu un izdomāju dažādus attaisnojumus, lai tomēr vēl kādu stundiņu pagulētu. nekas, man vel priekšā tik daudz rītu..
bet, zini cilvēk , sēdēt uz balkona ar saviem mazajiem meža dīvainīsiem un brokastot, jo labāk taču ir visiem saspiesties un skatīties sienā, nevis smuki pie galda, bet vismaz uz balkona un svaigā gaisā, cik nu svaigs pilsētā var būt, tas ir tik skaisti un tad saprast , ka ir taču tikai 9:00 un visi vēl tikai lēnām mostas vai pošas uz darbu, bet es jau divas stundas kā baudu Rīgas rītu un priecājos par narcisēm uz galda.
šodien svinam dzīvi, jo ir ko svinēt.
“man nav jābūt greizsirdīgai, jo es zinu, lai kur Tu ietu , Tu vienmēr atgriezīsies pie manis”
bet, zini cilvēk , sēdēt uz balkona ar saviem mazajiem meža dīvainīsiem un brokastot, jo labāk taču ir visiem saspiesties un skatīties sienā, nevis smuki pie galda, bet vismaz uz balkona un svaigā gaisā, cik nu svaigs pilsētā var būt, tas ir tik skaisti un tad saprast , ka ir taču tikai 9:00 un visi vēl tikai lēnām mostas vai pošas uz darbu, bet es jau divas stundas kā baudu Rīgas rītu un priecājos par narcisēm uz galda.
šodien svinam dzīvi, jo ir ko svinēt.
“man nav jābūt greizsirdīgai, jo es zinu, lai kur Tu ietu , Tu vienmēr atgriezīsies pie manis”