šeit dzīvo m.

6:20
izveļos no sava matrača , atveru logu un ielaižu pirmās rudens jausmas. basām kājām līdz virtuvei- kafijas laiks.
man radās trīs lielas vēlmes
1. kādā agrā rītā, kad vēl dzestrums jūtams , doties uz centrāltirgu. kā ome. liktu savā tašiņā visādus labumus, ēdamus un needamus.
2. grāmatu gribas uzrakstīt.
3. vēlos apciemot meiteni, kas dzīvo "dzelzceļa krastā."

man patīk, ka ejot uz darbu jau nosalst deguns un pirksti.
rudens nāk.

-Es Tevi dievinu jau tāpēc vien, ka Tu esi. Tāpēc, ka dzīvojam vienā laika posmā. (..)
- Cik Tu esi izdzēris?
- Necik. Kafiju un skumjas.

.....

- Vai tas ir aizdomīgi , ka es Tevi dievinu?
- Mazliet bīstami.


/Remarks/