mēness suns.
17.datumā braucot autobusā uz mājām man radās ļoti gļēva ideja : aizbēgt prom no visiem un visa. iekāpt pirmajā autobusā, kas laiž uz Eiropas pusi un aizlaisties. palikt divatā ar savam sāpēm . varbut Viņam tad butu vieglāk.
šaustīju sevi par savu gļēvumu un vēlmi bēgt, līdz dzirdēju to, ka gandrīz tajā pašā datumā Viņam bija radies plāns kā aizbēgt uz citu kontinentu. uzmest visu un visus , un aizbēgt.
tas radīja divējadas sajūtas:
*lieliski, mani uzmet, izmet, aizmet kā peišņauktu salveti. ego-centrs. [self loving bastard. ] es sašķīdu miljons spožos gabaliņos, tik sīkos kā pasakā par sniega karalieni saplīsa spogulis. tur , kur anatomiski ir jāatrodas sirdij, es jutu tikai kaut ko , nenosakāmas konsistences , bet ļoti smagu.
*pat esot talu vienam no otra, mēs , neapzināti, lasām otra domas. mēs joprojām esam uz viena viļņa. joprojām ar acu skatienu es saprotu visu, ko Viņš vēlas teikt.
/es gribu, lai ir rīts/