šeit dzīvo m.

"Pasaules plaisa iet caur dzejnieka sirdi."
/ H.Heine/

sava taisnība jau viņam ir.

mazliet pilna mazu satraukumu.
es jutos kā staigatu pa stikla lauskām, un ik pa brīdim jutu kā tās ieduras manās kailajās pēdās.
es neatceros sevi tik tramīgu. nekad.
tas dzīvei piepilināja nelielu devu adrenalīna, un vienlaicīgi -lēni, bet spēcīgi rīvēja mani no iekšpuses.
es biju kā trauks, kurā pa pilienam vien krājas ūdens.
sajūtas, domas , pārdomas, lēmumi, viss krājās manī.
tagad es vēlos dzīt un izžūt.


[i]
es iemācījos , ziemas vakarus pārvērst par zvilnēšanu zem savannas kokiem,saulrieta laikā. [/i]