šeit dzīvo m.

rīts iesākās agri,duša gaidīja,jo balstoties uz iepriekšejā vakara pieredzi ūdens kuru katru mirkli atkal varēja pazust.
es paspēju. pazuda. līdz šim brīdim vel nav atradies.
rīts turpinajās agri.
rīta rome pie drēbju skapja,kafijas varīšana,cenšanās būt klusai. viss, izņemot pēdejo, izdevās. vienmēr, ja kāds guļ, es izdodos ļoti skaļa. tas ir kā Mērfija likums, tikai nedaudz citā gaismā.

lekcijas, un starpbrīži, atkal lekcijas.
zaļš , nekustīgs kaktuss manu uzmanību piesaistīja daudz vairak, nekā teatra pasniedzējas stāstītais. siena-pulkstenis-kaktuss.
pulkstenis-siena- katuss. gaismas sledži- siena- kaktuss-logs. pasniedzeja- kaktuss- pulkstenis.
paldies,katuss, ka Tu man esi.
klausījos, klausījos, bet neko nesapratu,jo neko nedzirdeju. kā ķīnieši teiktu:"wo tin,bu zhi dao!"
-nogurums
-bezjedzīga rakstīšana
-neproduktivitāte
-miegs
-sāpoši ceļgali.

Šodien sākās "Mans Pilsētas Rudens". Redzēju savas pirmās,krītošās lapas,tās bija bērza.
Šodien sapratu, ka man bail tikai no sāpem. viss pārejais ir tikai sāpju izraisītājs. arī augstums.

Zinājāt, ka Ziedonis ir laikmeta sirdsapziņa? es arī ne.
bet"dvēseles izģērbšanai"es savu daļu neesmu izkodusi.to daļu, kas būtu no manis.

nogurums un miegs mani ietin kā segā,bet es vel turos un dodos "ūdens gaidīšanas tūrē".
man nepatīk atskaites, man patīk atcerēties.
un rīt šis viss jau bus vakardiena,kas iespadīga liekas tikai šodien.