putekļu lietus.
sagaidīju 10 putekļus. 7.bija visspožakais.Par 10. neesmu parliecināta vai ta nebija ilūzija.pie 6 saku raudat.
sabridu slapjas kājas.
sajutos viena. ļoti ļoti.
muļķigi.
ak, cik sasodīti stulbi,skatīties "zvaigzņu lietu", veleties kaut ko pie katras nokritušās zvaigznes un apzinaties, ka tas tacu ir tikai puteklis.
es sajutos dumja ,kad skatījos debesīs. skatījos tā, itkā kaut ko no tām gaiditu, kaut ko no putekļiem gaidītu....
man palika skumi brīdi, kad apzinājos, ka nav man,kam pateikt "skaties, rekur!!", "Tu redzeji?!", un sajusmā lēkāt vai gorīties guļot uz zemes.
šoreiz es sēdēju uz celma un to domāju : "re,kur vel viena. ah. Tu esi liels puteklis."