|
Diemžēl jūra man ir kaut kas tāls [bet ne neaizsniedzams]. Bet es apmierinos ar mazumiņu. Ar skaistu, sarkanu sauli, kas lēnām grims kaut kur Daugavas tālākajā līkumā. Ar pirmajām zvaigznēm un mēnesi, kas lēnām paceļas virs manis. Ar cilvēku, kas bauda šo skaistumu kopā ar mani. Ar klusumu, kuru neviens nepārtrauc. ...
|