tas ir vāks - nogriezu matus, un manī ir radies dzīvesprieks. Gribās apkārt skriet un lēkāt. Nevaru izskaidrot šo parādību. Bet jūtos gan pēc kkāda jefiņa :D
Mmmm... šo piektdien uz Rīgu, vienīgās 3 dienas gadā, kad es parādos Rīgā @_@
ir noteikta robeža cik garus matus es audzēju. Kad man viņi sāk līst acīs, sāku justies pinkains un noaudzis, apkārtējie cilvēki sāk rādīt uz mani ar pirkstiem un smieties, tad tas nozīmē ka laiks doties pie friziera :)