11/15/09 09:01 pmbraucu autobusā, un gan uz priekšu, gan atpakaļceļā sanāca būt par liecinieci diviem strīdiņiem starp pasažieriem. skatījos gluži kā traģikomisku teātra izrādi: no vienas puses nāk smiekli, ka var tik traki sakašķēties un ņemt pie sirds pilnīgākos sīkumus, aiz dusmām piepūšoties un saviebjot seju smieklīgā grimasē, bet, no otras puses - skumjas par to, kāds niknums, aizvainojums un empātijas trūkums tomēr sēž iekšā cilvēkos; sava "vispareizākā" viedokļa aizstāvēšana par visām varītēm un neieklausīšanās otrā.nevaru iedomāties, kas manī ir tāds, ar ko savā dzīvē piesaistīju šādus notikumus. ā, un vēl aiz-neko-darīt mēģināju sūtīt siltus stariņus bēdīgajiem autobusa cilvēkiem, lai viņi vismaz pasmaidītu, bet viss, ko panācu - sajutu karstumu pati savas sirds apvidū, neko vairāk; visi pārējie turpināja sēdēt tikpat skumjām un nogurušām acīm un nopietniem ģīmjiem. lūzere. :D |
līdz____________svars
^
11/14/09 09:24 pmes arī gribu atrast kādu pamestu māju, kurai var uzkāpt uz jumta! |
11/14/09 08:41 pm - līdzsvarsparunājāmies ar vienu meiteni, un viņa man izstāstīja, ka zinot puisi, kurš esot paliatīvais slimnieks, bet pats to nenojaušot. teicu, ka es gan gribētu zināt, ja būtu nedziedināmi slima, jo tad dzīvotu savādāk.un tad aizdomājos - laikam tādā gadījumā sanāk, ka šobrīd man ir tāda dzīve, kādu nevēlos, lai gan tā īsti neliekas.. nesaprotu, cik daudz laika būtu pieļaujams tērēt rūpēm par nākotni (ņemot vērā, ka nevaru būt droša, vai rīt būšu dzīva) un cik - tagadnes izbaudīšanai (pieņemot, ka var gadīties nodzīvot arī līdz 100 gadiem, un tad tā kā negribētos mājot zem tilta). zinu tikai to: ja es kādu rītu nepamostos, tad gribētos, lai vismaz iepriekšējā diena būtu pavadīta laimīgi, nevis sēžot un zubroties vai nedarot neko. |
11/14/09 12:22 pmvakar bijām zooveikalā, un es kā parasti priecīgi vēroju mazos pūkainīšus un spalvainīšu (un zvīņainīšus). ieraudzīju uz zemes noliktu būri ar lielu, skaistu papagaili, strauji liecos, lai viņš būtu manā acu līmenī un - "BANG!" - mana piere un deguns ar troksni ietriecās stiklā. :D mēs visas sākām nenormāli smieties un draudzenes man norādīja uz spilgtu uzrakstu: "Uzmanību, stikls!". bet pats labākais, ka mēs bijām tieši šajā pašā veikaliņā arī pirms nedēļas un tad, ieraugot to brīdinājumu, es pie sevis vēl nosmīkņāju: "nu bāc, kurš gan varētu būt tik stulbs, ka ietriektos šajā stiklā - tas taču ir ļoti labi saredzams".xD "Sasodīti apaļa pasaule Ar laiku viss atpakaļ nāk Nākamreiz akmeni tev sejā Metīšu apdomīgāk" /Astro'n'out/ |
11/14/09 01:53 am - (paldies sargam) :}es aizvēru acis un manas robežas izplūda. es biju mūzika: cēlos un grimu reizē ar melodiju, vibrēju augstākajās notīs un beigās lēnām izdzisu. bungas bija mana sirds.un vispār - Rīga vienos naktī šķiet pati drošākā vieta - klusa, ietinusies pēlēcīgā, pūkainā miglā un ielas gaišākas nekā sešos vakarā. ledusskapī savu kārtu nokļūt man vēderā gaida 3 suši komplekti, kas kopā maksāja 2.85Ls. un jau atkal pie sevis gribas nodomāt: dzīve ir... :) |
11/13/09 03:01 pmsagribējās nākamo vasaru: uzvilk kleitu, ēst saldiķi un pēc darba braukt uz jūru <3 |
11/12/09 11:56 pmes tagad vienkārši peldos priekā ^^ šovakar ar projektoru uz sienas noskatījāmies 2 filmas. pirmā bija tīri jauka un tās ideālais skaņu celiņš man šobrīd jau "velkas", bet otrā.. nu bāc, kaut ko tik mega-giga-stilīgu nekad mūžā nebiju redzējusi, tā izsmējāmies! xD black dynamite, can you dig it?! ;D
tad vēl tam visam pa vidu nelielu ekšenu un baiļu efekta devu nodrošināja draudzenes sargkaķis, kurš šajā reizē par savu upuri bija izvēlējies vienīgo vīrieškārtas pārstāvi (par laimi man un par nelaimi viņam) :D un kronis visam - ejot uz autobusa pieturu, lai dotos mājās, satiku grupasbiedreni, kas nāca no kora mēģinājuma un piedāvāja mani aizvest līdz kojām :] vienvārdsakot: laimes diena 2.
|
11/12/09 04:42 pm
|
11/12/09 03:35 pmšodien tika sagrauts stereotips, ka vīrietis, redz, nevarot darīt vairākas lietas reizē. pati personīgi novēroju, kā viens šoferītis:1) vadīja autobusu; 2) spaidīja pogas, lai atvērtu un aizvērtu durvis, kā arī lai atskaņotu pieturu nosaukumus; 3) runāja pa telefonu; 4) pārdeva biļetes un skaitīja naudu; 5) pētīja laiku tabulu, lai pārbaudītu, vai autobuss kursē saskaņā ar plānu. nu es jau nu tā nevarētu :D un kārtējo reizi pierādās tas, ka es vienkārši NEDRĪKSTU darīt palaidnības: izdomāju iet pa taisno, šķērsojot zālienu, paslīdēju un gandrīz nomaucos. tāpat arī bieži, kad gribu šķērsot ielu pie sarkanās gaismas, garām tieši pabrauc policija xD kāds mani pieskata. |
11/11/09 04:39 pm - xDno rīta, ejot uz nodarbību, viskautko pie sevis domāju un klusām dziedāju. tad paskatījos apkārt un ieraudzīju, ka pretī nāk kursabiedrs, skatās uz mani un smaida, tikai es tā arī nesapratu, vai tas viņa smaidiņš nozīmēja čau-man-prieks-tevi-redzēt vai arī ak-dievs-viņa-runā-pati-ar-sevi..-wow, vai tad tev bērnībā bija stils? man gan bija mammas stils. visu šo vakaru laikam pavadīšu zubrot no galvas vitamīnu ķīmiskās formulas. un skapī ieraudzīju prusaku. :/ bet šoreiz tas kaut kā nespēj izbojāt manu prieku par dzīvi; varbūt tādēļ, ka zinu - rīt mani gaida kas interesants ^_^ |
Powered by Sviesta Ciba