17. Augusts 2006
Aih, man tie satraukušies vabuļi tik vēl vairāk smieklus sadara. Āksti.
Bet lūk par to mūziku nāksies piekrist...es gan vienmēr sevi sakontrolēju un tā...bet cik nav iešāvies prātā, kā būtu, ja es tagad autiņā pieceltos kājā un sāktu gorīdamās dziedāt...gribētos paskatīties uz tām nopietnajām sejām tad :D Bet nu es parasti klusībā par to nosmejos, bet nekad tā arī neizdaru. Gan jau kādreiz :)