zajebis

vakar piesliipeeju savas debiilikja, jefinja un preteklja speejas un shodien sapratu, ka tur vairs daudz nav ko pielabot, esmu pretiigs un dumjsh bez gala!
veel gadiijaas braukt ar vienu Wagen, seezhot tam uz durviim (atveerts logs), aatrums iepriecinoshs, ko nevareetu teikt par akmenjiem, kas sitaas pa kaajaam un zariem kas taa vien meegjina pavisam maigi aizskart seju. Gadiijaas arii kaadu stundu speeleet vienu nousa partiju, kura taa arii neatrada savu uzvareetaaju, netiishaam gadiijaas piekopt savus kaitiigos ieradumus, bet par laimi visam sekoju tiiri jauka un dalju no nakts arii silta paguleeshana (blakusguleetaajai gan nelikaas paaraak silts nevienaa briidii, bet es tur neesmu vainojams, centos buut cik silts vien speeju )

nu taa kaut kaa... es vienkaarshi jutu, ka ciba jau saak peec maniem bezpersoniskajiem un garlaiciigajiem poustiem skumt.
taa nu es vinju iepriecinaaju, bet nevaru paredzeet, kad shii atkal varees priecaaties.

...

Comments