| atgriežoties pagātnē |
[17. Jun 2004|22:06] |
|
Bet stāsts šoreiz nau par to, redz katram vecim sava taka ejama, mani mācija, tevi mācīs, es mācīšu. Sen senos laikos kad vēl bija grāvītis pie vēl nenoasvaltētā ceļa un es idiots būdams iemainīju ceļamkrānu pret kautkādu mašīnīti galīgi nevērtīgu, bērnības trauma, bet ko padarīs. Tā nu redz, nebija vēl nozāģēta ābele pie misenēm kurās varēja atrast vecus teļļukus un rādžiņus. Dīķim apkārt bija kalniņi, neviens viņus nebija nošķūrējis. Tur bija tik tukš, tik daudz ēku pietrūka skatoties šodien uz to vietu. Jē, Nebija pat mana skola, bija redzams mežs, bija man gadi divi, tad pārcēlāmie suz jaunajām mājām, bet man patika vecās mājas, dīvāns, sienas tepiķis, vecās lustras, nu un divstāvene, kurina ar malku, bet vecās mājas kurās mitu veselus divus gadus, mācījos rāpot, kāpt uz dīvānu, kost mantiņām, bet ok, jaunajās mājās bija centrāl apkure, pagrabs kurā dedzinājām ugunskuru, lodžijas pa kurām naktī varēja rāpties, bēniņi kuros varēja normāli uzkāpt, kikz azz, lab. |
|
|
| Comments: |
tu siriussly domaa, ka es shito lasiishu? apsveikt es buut tevi ar shito padariishanu, kaa nu sauca, ciba sviesta. ~_~ | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}